Dzert bez tostiem — tas ir alkoholisms: 7 klasiski gruzīnu tosti, kas jāzina katram (4)

Iedzert vajag par kaut ko, nevis vienkārši tāpat, un dzert bez tostiem – tas ir alkoholisms, uzskata gruzīni. Tādēļ, ja, Gruzijā esot, nav baudīta supra – tradicionālais mielasts, kur līdztekus bagātīgiem ēdieniem un vīnam tiek skandēti neskaitāmi tosti, – var uzskatīt, ka šīs valsts dvēsele tā arī nav izzināta.

Viegla uzdzeršana pa virsu katram kumosam šajā valstī nav pieņemta – glāzi iztukšot drīkst tikai pēc kārtējā tosta, bet tad tā jāizdzer sausa.

Un tas nav nekāds vieglais uzdevums, jo tosti nereti tiek skandēti cits pēc cita. Svarīgi ņemt vērā, ka tostu uzsauc, kājās stāvot, tosta teicēju nekādā gadījumā nedrīkst pārtraukt un iedzert drīkst tikai tad, kad tosts svinīgi pabeigts.

Svarīgākā persona pie galda ir vakara vadītājs un galvenais tostu teicējs jeb tamada, kuru parasti izvēlas namatēvs. Tostus ierosina tikai tamada, bet tos teikt vai papildināt pēc tam var jebkurš no pie galda sēdošajiem. Tāpēc nereti svētkos vīri sāk sacensties savās galda runās, lai pateiktu ko emocionālāku vai oriģinālāku nekā iepriekšējais runātājs. Tad process pāraug sava veida oratoru konkursā.

Kāda tad ir supras klasiska tostu kārtība?

Pieņemts, ka vakara gaitā pie galda tiek pateikti vismaz 20 tosti, bet septiņi no tiem ir neatņemama supras sastāvdaļa. Pirmais “obligātais” tosts izskan jau īsi pēc tam, kad viesi sēdušies pie galda. Tas ir par mieru. Latviski tas skanētu aptuveni šādi “lai slava dievam un miers starp mums".

Ar otro tostu tamada svētī saimnieci, pateicoties viņai par sirsnīgo uzņemšanu, un izsaka komplimentus par viņas centieniem. Atkal visi stāv un saka tostu par godu viņai. Pēc tam, kad šis tosts norunāts, saimniecei jāpaņem savs kantsi (trauks, kas izgatavots no kalna āža raga) un jāsaka pateicības tosts visiem atnākušajiem.

Trešais tosts ir par tēvzemi, novēlot labklājību, gaišu nākotni un visu ienaidnieku sakāvi. Visi stāvus iedzer par to un dzied slavas dziesmu savai valstij.

Ceturtais tosts tiek teikts par godu visām mātēm.

Tālāk tamada piedāvā tostu "par visiem, kas ir aizgājuši" un ir pelnījuši, lai tos atceras. Šajā brīdī saimniece atnes trauku ar maizi. Šis tosts ir vienīgais, kur tamada atstāj vīnu glāzē vai ragā par godu aizgājēju piemiņai. Pēc tam tamada izlej šo vīnu uz maizes.

Tūlīt pēc tam tamada saka tostu par dzīvi, kas ir sestais tosts!

Septītais tosts ir veltīts mīlestībai un tās nozīmei mūsu ikdienas dzīvē. Runāt par mīlestību parasti vēlas visi, un tādēļ par godu mīlestībai skan galda dziesmas, sākas dejas un tiek stāstīti atgadījumi no dzīves.

Lai, dzīrojot šajā vīna lielvalstī, tevi nepiemeklētu Šurika bēdīgais liktenis, neizmirsti starp tostiem arī kārtīgi paēst, jo 

“seja rasola bļodā” Gruzijā skaitās liels negods.

Tests tapis sadarbībā ar Gruzijasvini.lv.