Mārtiņš Rītiņš savulaik teicis, ka nekas, pilnīgi nekas pasaulē nevar būt sliktāks par pārceptu lasi. Šo leģendāro teicienu var attiecināt arī uz garnelēm.
Svaigas (tās var atpazīt pēc pelēcīgās nokrāsas) vai atlaidinātas garneles – ar vai bez čaulām – ir jācep vien pāris minūtes no katras puses, līdz tās kļuvušas viegli rozīgas.
Saldētās garneles vislabāk atkausēt pakāpeniski ledusskapja apakšējā nodalījumā.
Parasti garneles cep kvalitatīvā olīveļļā vai vīnogu kauliņu eļļā, nežēlojot sīki sakapātus ķiplokus. Pašās beigās krēmīgākai garšai pievieno sviestu ar garšaugiem un kādu šļuku sausā baltvīna vai citrona sulu. No garšaugiem garnelēm ļoti piestāv rozmarīns un timiāns, kā arī mums labi zināmie pētersīļi.
Kā zināt, ka garneles ir gatavas? Lūk, vienkāršs padoms!
Kad pannā garneles saraujas, pēc skata sākot līdzināties burtam “C”, tā ir droša zīme, ka garneles ir ideālā gatavības pakāpē. Savukārt pārceptas tās vairāk atgādina apaļu "O" burtu,
un to nekādā gadījumā nevajadzētu pieļaut, jo pārāk ilgi ceptas garneles kļūs sīkstas.
"Atdzīvināt” var arī vārītās garneles, kas atpazīstamas pēc oranžīgi rozā nokrāsas, tikai jāņem vērā, ka tās nevajadzētu cept, lai jūras veltes nezaudētu sulīgumu un maigo struktūru. Pietiks uzsildīt sviestu ar ķiplokiem un zaļumiem un vienkārši pārliet pāri garnelēm, lai tās izkarst.
Lūk, sešas kārdinošas receptes, garneļu pagatavošanai un baudīšanai!