Svaigas (tās var atpazīt pēc pelēcīgās nokrāsas) vai atlaidinātas garneles – ar vai bez čaulām – ir jācep vien pāris minūtes no katras puses, līdz tās kļuvušas viegli rozīgas.
Parasti garneles cep kvalitatīvā olīveļļā vai vīnogu kauliņu eļļā, nežēlojot sīki sakapātus ķiplokus. Pašās beigās krēmīgākai garšai pievieno sviestu ar garšaugiem un kādu šļuku sausā baltvīna vai citrona sulu. No garšaugiem garnelēm ļoti piestāv rozmarīns un timiāns, kā arī mums labi zināmie pētersīļi.
Kā zināt, ka garneles ir gatavas? Lūk, vienkāršs padoms!
un to nekādā gadījumā nevajadzētu pieļaut, jo pārāk ilgi ceptas garneles kļūs sīkstas.
"Atdzīvināt” var arī vārītās garneles, kas atpazīstamas pēc oranžīgi rozā nokrāsas, tikai jāņem vērā, ka tās nevajadzētu cept, lai jūras veltes nezaudētu sulīgumu un maigo struktūru. Pietiks uzsildīt sviestu ar ķiplokiem un zaļumiem un vienkārši pārliet pāri garnelēm, lai tās izkarst.
Lūk, sešas kārdinošas receptes, garneļu pagatavošanai un baudīšanai!
