/nginx/o/2020/01/27/12898738t1h2301.png)
Cilvēkiem, kuri savu bērnību aizvadīja PSRS un Perestroikas periodā, ir ko atcerēties par šiem tālajiem un ļoti atšķirīgajiem laikiem. Kāds saka, ka Padomju Savienības laikos dzīve bija slikta, bet citi gluži pretēji, uzskata to par labākajiem savas dzīves gadiem. Neiedziļinoties dažādos politiskajos aspektos, ir kāda lieta, kas vienaldzīgus neatstāj – pārtikas produkti un ēdieni, kas ir atstājuši patīkamas atmiņas līdz pat mūsdienām.
Padomju cilvēka pārtikas grozs neizcēlās ar produktu daudzveidību vai ekskluzivitāti, tāpēc cilvēki izgudroja jaunus ēdienus paši no tiem produktiem, kas bija pieejami. Ļausimies nostalģijai un kopā pakavēsimies atmiņās par tiem gardumiem, kas bija teju uz katra padomju cilvēka galda un kurus patiesi izbaudīja.
Maizes garoza
Došanās uz veikalu pēc maizes bija viens no padomju bērna galvenajiem uzdevumiem. Cieši rokā turot monētas, viņš skrēja uz tuvējo veikalu, kur priekšā sagaidīja gara rinda un aiz letes dāma ar glītu baltu kronīti, un tad atlika vien pacietīgi sagaidīt savu kārtu. Kad svaiga maize rokā, došanās mājās vairs nebija tik steidzīga. Kraukšķīga, neticami aromātiska maizes garoziņa tā vilināja, ka kukulītis tika nogaršots jau pa ceļam. Nu, atzīsti, vai tad arī tu kādreiz neesi mājās atgādājis baltmaizes klaipu, kuram viens gals jau notiesāts?
:format(webp)/nginx/o/2021/09/22/14085720t1h853c.jpg)
Cukurgailīši
Gaiļi, zaķi, dažādi augi – saldumi ieguva visdažādākās formas un allaž greznojās uz kārtīga koka kātiņa. No kā gatavoti? Cukura un sviesta. Tos varēja nopirkt visur – gan veikalā, gan pie tirgustantēm, kas bija piešāvušas roku šo cukura gardumu veidošanā.
/nginx/o/2021/09/22/14086074t1hd921.jpg)
/nginx/o/2021/09/22/14086117t1hd538.jpg)