Kas slēpjas veikalu plauktos sarindotajās šprotu bundžās un kā izvēlēties labākās?

FOTO: Shutterstock

Zeltaini apkūpinātas, bundžās cieši sarindotas šprotes ir īstena Latvijas vizītkarte, un mēs varam lepoties ar patiešām unikālo produktu. Šprotu popularitāti apliecina arī plašais piedāvājums veikalu plauktos. Mēs salīdzinājām 25 interneta lielveikalos nopērkamo ražojumu sastāvu un noskaidrojām, kas jāņem vērā, pērkot šprotes.

Galveno šā produkta garšas buķeti veido tieši kūpināšanas process, kas notiek dabīgos dūmos. Tomēr tur, kur ir kūpināšana, ir arī benzopirēna klātbūtne. “Manuprāt, tieši benzopirēna stingro normu dēļ pats produkts nav tā īsti izturējis laika pārbaudi – šprotes mūsdienās kūpina mazāk, tās ir bālākas, un arī garša vairs nav tik izteikta kā agrāk. Es šo kūpinājuma garšu dēvēju par “benzopirēna garšu”, un tai ir ļoti liela loma produkta organoleptikā,” pauž pārtikas tehnologs Kaspars Mačuļskis.

Speciālists norāda, ka

šprotes nav ikdienas patēriņa produkts, tādēļ, iespējams, pat svarīgāk par benzopirēna daudzumu produktā ir, kādā daudzumā tas tiek apēsts.

2

“Salīdzinājumam varu minēt piemēru, ka, izsmēķējot divas cigaretes ar divreiz mazāku nikotīna daudzumu, organismam tiks nodarīts tikpat liels ļaunums, kā izsmēķējot tikai vienu cigareti ar divas reizes lielāku nikotīna daudzumu. Tāpēc ir jādomā ne tikai par to, ko ēst, bet arī cik daudz.”

Kas slēpjas veikalu plauktos sarindotajās šprotu bundžās

Salīdzinot 25 Latvijas lielākajos interneta lielveikalos nopērkamos produktus, jāatzīst, ka neviens no ražotājiem nav “grēkojis” ar E vielām: kūpinātas brētliņas (Sprattus sprattus spp.), kas nozvejotas Baltijas jūrā, eļļa un pārtikas sāls – tik vienkāršs vairumā gadījumu ir šprotu sastāvs.

FOTO: Shutterstock

Lielākās atšķirības ir izmantotajā sāls daudzumā un eļļas veidā. Dažās konservu bundžās ir "iemaldījušās" arī reņģes. Daži ražotāji eksperimentē arī ar garšām, pievienojot, piemēram, citronu vai diļļu aromatizētājus.

Vairums ražotāju norādījuši, ka tiek izmantota rapšu eļļa, bet vairāki nenorāda izmantotās eļļas veidu.

Ja ir vēlme baudīt kvalitatīvu produktu, prātīgāk tomēr būtu izvēlēties tādu, kura sastāvā eļļas nosaukums ir atšifrēts.

2

Pērkot šprotes, būtu jāpievērš uzmanību sāls daudzumam, jo salīdzinātajos paraugos tas variē no 1 līdz 2 gramiem 100 gramos produkta. Tas nav maz, ja zināms, ka dietologi rekomendē dienā uzņemt ne vairāk par 5 gramiem sāls.

Salīdzinot kaloriju daudzumu visos paraugos, redzams, ka starpība ir visai iespaidīga – 100 grami šprotu satur no 218 līdz 417 kCal. Kaut gan šo delikatesi parasti baudām salīdzinoši reti, tomēr tiem, kas piedomā par figūru, būtu ieteicams ņemt vērā kaloritātes rādītājus.

Secinājām, ka vārds “lielās” uz iepakojuma ir drošs rādītājs, ka bundžiņā līdz ar brētliņām ir "saguldītas" arī reņģes.

2

Interesanti, ka dārgāko šprotu sastāvā ražotājs skaidri un gaiši norādījis, ka bundžā ir tikai un vienīgi kūpinātas reņģes, turklāt nav atšifrēts arī izmantotās eļļas veids. Toties iepakojums ir ļoti glīts un novatorisks – caurspīdīgs bundžiņas vāks. Jā, skats, kā rūpīgi sarindotās reņģītes spīdina savus zeltaini nokūpinātos sānus, ir no tiesas glīts, bet vajadzētu aizdomāties, vai ir vērts maksāt dubultā par vizuālo baudījumu. Šī nebūs ekonomiska izvēle, bet kā suvenīrs tas ir izcils risinājums. Starp citu, Mārtiņš Rītiņš savulaik ir norādījis ka šprotes izcili sader ar šampanieti. Rīgas šprotes un Rīgas šampanietis vienā dāvanu grozā – kas gan var būt labāks par šo!

Ražot šprotes no reņģēm nav aizliegts

Komentējot situāciju par reņģu klātbūtni šprotu bundžās, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītājs Andris Vaiders skaidro, ka ES normatīvie akti nenosaka zivju sugas, no kurām drīkst un no kurām nedrīkst ražot produktu “Šprotes eļļā”. “Ir noteikts, ka produkta marķējumā sastāvdaļu sarakstā ir jāsniedz informācija par zivs sugu, no kā šis produkts ir ražots.

Saskaņā ar Latvijas standartu LVS 27:2008 LV zivju konservus “Rīgas šprotes eļļā” un “Šprotes eļļā” drīkst ražot gan no reņģēm, gan brētliņām.”

2

Tas nozīmē, ka ražotāji drīkst gatavot šprotes no abām izejvielām, bet tas jānorāda marķējumā. Savukārt izplatot atvēsinātus, saldētus, kūpinātus, sālītus un vītinātus zvejas un akvakultūras produktus mazumtirdzniecībā, marķējumā būs jānorāda ne tikai zivju sugas komerciālais nosaukums, bet arī tās zinātniskais nosaukums, nozvejas rajons vai audzēšanas valsts, kā arī informācija par zvejas rīku, skaidro Vaiders. Tāpat marķējumā obligāti jānorāda pārtikas produkta nosaukums, sastāvdaļu apraksts, pārtikas produkta neto daudzums, minimālais derīguma termiņš vai “izlietot līdz” datums, paziņojums par uzturvērtību un cita informācija.

Cena ir tikai orientējošs rādītājs. Jāpēta sastāvs

Salīdzinot 25 produktus, secinājām:

lai arī sastāvs ir teju identisks, tomēr šprotu cenas veikalos ir pat ļoti atšķirīgas un variē robežās no 4.08 eiro līdz 17.14 eiro par kilogramu.

2

Kāpēc tā?

“Šprotēm nav konkrēta receptūras standarta, līdz ar to arī tirgū vērojama šāda cenu amplitūda. Ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums, un ražotājs var ražot gan lētā, gan vidējā, gan dārgā segmenta šprotes,” komentējot šprotu cenu ievērojamās atšķirības, skaidro pārtikas tehnologs Kaspars Mačuļskis. Viņš piebilst, ka

mūsdienās ir ļoti daudz dārgu un nekvalitatīvu produktu, tāpat tirgū ir atrodami arī lēti un kvalitatīvi produkti, tādēļ cena ir tikai orientējošs rādītājs.

2

Runājot par šprotu kvalitāti, Mačuļskis uzsver, ka jebkuram pārtikas produktam, kas ir ražots Eiropas Savienībā atzītā zivju pārstrādes uzņēmumā, ir jābūt drošam, pretējā gadījumā šāda uzņēmuma darbība būtu aizliegta.

Kādi faktori patērētājam jāņem vērā, izvēloties šprotes, vaicājam speciālistam. “Patērētāja izvēles kritēriji ir subjektīvi – cilvēks pērk to, kas viņam garšo un ko viņš var atļauties. Šprotu izvēlei nevajadzētu atšķirties no jebkura cita pārtikas produkta izvēles – ir jāpapēta sastāvs, jāpagaršo vairāki varianti un jāatrod sev tīkamākais produkts,” teic pārtikas tehnologs.

Viņa ieskatā ražotāja galvenajai prioritātei vajadzētu būt patērētāju iecienītā produkta kvalitātes nodrošināšanai ilgtermiņā, jo tad pircējs produktu pirks atkārtoti un regulāri. “Ražotājiem es ieteiktu atcerēties, ka pircēju var piemānīt tikai vienu reizi.”

Uz augšu
Back