Visam dzīvē pienāk pirmā reize - arī gurķu marinēšanai. Kad izšķirstītas konservēšanas rokasgrāmatas un izlasītas 100 recepšu versijas internetā, bieži vien rezultātā jautājumu ir pat vairāk nekā atbilžu. Lai nāktu talkā iesācējiem, un jau pirmajā reizē rezultāts būtu izcils, piedāvājam pieredzējuša lietpratēja Ulda Grīnberga padomus un 15 gadus pārbaudītu recepti kraukšķīgiem marinētiem gurķīšiem.
"Aprakstīšu procesu tā plašāk, jo esmu pārliecināts, ka kādai saimniecei šī būs pirmā reize, un vēlos, lai izdotos," teic Uldis.
Pieredzējušais konservētājs brīdina - pirms ķeraties pie gurķu marinēšanas, kārtīgi izdomājiet, vai patiešām ir vēlme to darīt, jo process ir diezgan ilgs un piņķerīgs.
Kādus gurķus izvēlēties?
Pamatu pamatā jābūt kvalitatīviem gurķiem. Uldis gurķus neiesaka pirkt lielveikalā: “Parēķiniet garo ceļu, kamēr tie tiek līdz veikala letei! Mums mazliet vieglāk, jo ir pašu audzētie siltumnīcā, bet, lai mini gurķīšus iekrātu kādu spaini, paiet trīs dienas. Gurķi jālasa no rītiem, pēc lasīšanas obligāti jāaprasina viss stāds.”
Ja nav siltumnīcas, labāk aizbraukt uz tirgu un nopirkt svaigus, mazus gurķīšus, kurus visērtāk likt 0,5 l vai 0,7 l burkās.
Kad gurķi sarūpēti, laiks ķerties pie darba! Vispirms Uldis gurķus aplej ar aukstu ūdeni un atstāj pāris stundas “padzerties”. Pa to laiku izmazgā burkas un noskalo vāciņus. “Vāciņus gan lietoju tikai jaunus, ar jau izmantotiem var sanākt pagrabā “salūts”.”
Burku karsēšana un marinādes vārīšana
Gan burkas, gan vāciņus liek cepeškrāsnī un 100 grādos karsē apmēram 20 minūtes, tad atdzesē.
Kamēr tara karsējas, laiks gatavot marinādi. Katlā lej 5 litrus ūdens, pievieno 200 g sāls un 150 g cukura un vāra, ik pa laikam apmaisot. Kad sāls un cukurs izšķīdis, nogriež liesmu un pielej 50 ml etiķa esences (70%). Marināde ir gatava!
Ja esence tev nav pieejama - nebēdā, esam sagatavojuši ērti pārskatāmu infografiku, kā to marinējot aizstāt ar 9% galda etiķi.
Gurķu un burku sagatavošana
Tālāk ar jaunu virtuves švammīti katru gurķīti rūpīgi nomazgā, noskalo un liek uz sieta, lai apžūst. Papildu drošībai Uldis iepriekš izkarsētās burkas dezinficē ar spirtu (var izmantot arī degvīnu):
“Ieleju burkā kādus 30 gramus spirta, uzskrūvēju vāciņu, apskaloju un tad pārleju nākamajā burkā. Tā apstrādāju visas burkas pēc kārtas. Kā saka, dubults neplīst, toties man neviena burka nebojājas!”
Garšvielas un piedevas
Tā kā ar dillēm šogad ir pavisam švaki, Uldis tās aizstāj ar jau gadiem pārbaudītu sauso maisījumu: “Ļoti ērti un izdevīgi. Burkas apakšā ieberu nepilnu ēdamkaroti gatavā maisījuma, tējkaroti sinepju graudu un kādu ķiploka šķēlīti. Ja vēlas gatavot pikantos pipargurķīšus, var pievienot čili, peperoni vai kādu citu aso piparu.”
Karsēšana
“Kārtoju burciņās gurķīšus pēc iespējas blīvāk, pat ar spēku iestumju. Uzleju padzisušo marinādi, uzlieku vāciņu, bet neaizgriežu. Ja marināde paliek pāri, to var ielikt ledusskapī, un 2-3 dienas var stāvēt mierīgi. Burkas izkārtoju katlā.
Katla apakšā noteikti vajag ieklāt kādu auduma gabalu, lai burkas nesaskartos ar metālu.
Tātad, kārtoju burkas katlā, ieleju katlā aukstu ūdeni gandrīz līdz burku vāciņiem un sāku karsēt.”
Jāņem vērā, ka vārīties ūdens nedrīkst! Burkas karsē tik ilgi, līdz redzams, ka pirmie gurķi sāk mainīt krāsu. Tad burkas uzmanīgi izceļ ārā no katla, aizskrūvē ciet, apgāž otrādi, silti sasedz ar segu un tā atstāj līdz rītam.
“Nu, kā? Nav nemaz tik traki! Un iedomājieties, ka rezultātā būsiet ieguvuši supergaršīgus, kraukšķīgus gurķīšus un pie jums visi brauks ciemos, lai jūs paslavētu. Lai jums izdodas! Mūsu ģimenē vajag vismaz 100 burkas ar garšīgiem gurķiem!”
