Mammas un omītes no mazotnes mācījušas - ja kartupeļa miza zaļa, to ēst nevar, jo bīstams veselībai. Bet ko tad, ja šāds kartupelis ir nonācis čipsu pakā? Vai to ir droši ēst?
Vai droši ēst čipsus, ja gabaliņi ir zaļi?
Kāda raidījuma “Pārtikas revidents” skatītāja saskārusies ar situāciju, ka zaļš ir nevis svaigais kartupelis, bet gan kartupeļu čipsi. Vai arī šāds zaļš rūpnieciski apstrādāts kartupelis ir bīstams mūsu veselībai?
Agroresursu un ekonomikas institūta Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļas vadītāja, vadošā pētniece Ilze Skrabule skaidro, ka kartupeļu auga zaļajās daļās jeb lapās un stublājos ir sastopamas tādas indīgas vielas kā glikoalkoloīdi, no kuriem pazīstamākās ir solanīns un hakonīns.
“Arī tad, ja mēs kartupeļus turam gaismā, tie kļūst zaļgani. Tā, protams, ir zaļā krāsviela hlorofils, kas pats par sevi nav indīgs, bet uzreiz iedegas kā tāds zaļais brīdinājums. Produkts nav piemērots pārtikai, jo reizē ar hlorofilu veidojas šīs indīgās vielas solanīns un hakonīns, kuras var izraisīt dažādus traucējumus cilvēkam, piemēram, zarnu darbības traucējumus, locītavu bojājumus, arī dažādus ādas un acu bojājumus, kā arī pat elpošanas traucējumus,” stāsta pētniece.
Runājot par dažādiem kartupeļu produktiem, piemēram, čipsiem, Ilze Skrabule stāsta:
“Pārstrādājot indīgās vielas, piemēram, vārot, ir lasīts, ka tās varētu izskaloties ūdenī, tomēr šī lieta nav droša, un tās var saglabāties arī pārstrādātos produktos. Tātad, ja kartupeļiem ir zaļa krāsa, tas ir kā brīdinājums pārtikā tos nelietot.”
Teorētiski pastāv arī iespēja, ka zaļā krāsa radusies no kādas dabīgās krāsvielas, piemēram, spinātiem, kas, iespējams, ir bijuši blakus ražošanas procesā, tomēr, ja ir bažas par produkta drošumu, ir divas iespējas – sazināties ar pašiem ražotājiem, izklāstot situāciju, un arī ziņot Pārtikas un veterinārajam dienestam, kas veiks informācijas pārbaudi.