Vai pandēmija atstājusi paliekošu ietekmi uz ēšanas paradumiem?

Sabiedrībai pielāgojoties pandēmijai, daļa no šīm problēmām ir atrisinātas, tostarp veikalos vairs nav masveidā novērojams preču trūkums un ir vieglāk pasūtīt pārtiku attālināti ar piegādi mājās. Daudzviet veikalos tika noteikts īpašs iepirkšanās laiks pensionāriem, lai atvieglotu viņiem pārtikas sagādi un mazinātu risku inficēties ar jauno koronavīrusu.

Arī sabiedrība centusies atbalstīt tos, kam nepieciešama palīdzība. Pērnā gada novembrī Lielbritānijā 40% no 10 000 aptaujāto cilvēku labdarības organizācijas „Demos" pētījumā norādīja, ka palīdzējuši iepirkties kādam citam cilvēkam, kam jāievēro pašizolācija, un 23% paši saņēmuši šādu palīdzību. 32% aptaujāto norādīja, ka palīdzējuši kādam savā kopienā, kam pandēmijas dēļ radušās problēmas. Sevišķi palīdzība bijusi nepieciešama tām cilvēku grupām, kas jau pirms pandēmijas saskārās ar grūtībām nodrošināt sev pārtiku. Vairākas labdarības organizācijas Lielbritānijā ziņoja, ka pandēmijas laikā ievērojami pieaugusi nepieciešamība pēc pārtikas bankām.

Cilvēki gan sākuši ēst veselīgāk, gan piedzīvojuši nevēlamas svara izmaiņas

Pandēmijas laikā cilvēki piedzīvo pastiprinātu stresu un ne vienmēr reaģē uz to veselīgā veidā. Aptaujās daudzi cilvēki norādījuši, ka sākuši patērēt vairāk alkohola, neizguļas pietiekami un ir piedzīvojuši nevēlamas svara izmaiņas.

Amerikas Psiholoģijas asociācijas aptaujā, kurā februārī piedalījās vairāk nekā 3000 cilvēku, secināts, ka 61% amerikāņu kopš pandēmijas sākuma piedzīvojis nevēlamas svara izmaiņas, un 42% aptaujāto pieņēmušies svarā vairāk nekā gribējuši. Šajā pašā aptaujā 23% amerikāņu norādīja, ka kopš pandēmijas sākuma sākuši patērēt vairāk alkohola, bet jaunāko klašu skolēnu vecāku vidū šādu tendenci novēroja vairāk nekā 50% aptaujāto. 52% amerikāņu arī atzina, ka kopš pandēmijas sākuma atvēl mazāk laika fiziskajām aktivitātēm nekā gribētu. Visbiežāk šādas tendences novērojuši cilvēki, kas izjūt lielāku stresu.

Tikmēr žurnālā „Obesity" publiskotā pētījumā, kas balstīts uz pērnā gada aprīlī ASV, Kanādā, Austrālijā, Īrijā un Lielbritānijā veiktām aptaujām, secināts, ka kopš pandēmijas sākuma cilvēki kopumā sākuši ēst veselīgāk, jo biežāk gatavo mājās, retāk ēd restorānos un ātrās ēdināšanas iestādēs, un biežāk dala maltītes ar cilvēkiem, ar kuriem dzīvo kopā. Arī labdarības organizācijas „Demos" aptaujā Lielbritānijā 2020.gada novembrī atklājās, ka 51% no 10 000 aptaujātajiem pieaugušajiem pandēmijas laikā biežāk gatavo mājās un 32% aptaujāto ēd veselīgākas maltītes.

Taču vienlaikus pandēmijas ietekmē daudzi cilvēki retāk sporto, biežāk izvēlas pasīvus atpūtas veidus, biežāk našķojas un izjūt lielāku stresu. Sevišķi stresa pieaugums novērots cilvēkiem ar aptaukošanos un viņi sākuši straujāk pieņemties svarā, secināts žurnālā „Obesity" publiskotā pētījumā.

Ēšanas traucējumus piedzīvo arī bērni

Svara pieaugums pandēmijas laikā novērots arī bērniem. Britu raidorganizācija BBC janvārī, raksturojot situāciju Velsas ziemeļos, norādīja, ka 30,3% no četrus un piecus gadus veciem bērniem ir novērojams liekais svars vai aptaukošanās, un mediķi bažījas, ka pandēmija šo problēmu saasinās. Rutīnas trūkums, skolas neapmeklēšana un ierasto fizisko aktivitāšu nepieejamība ir aspekti, kas veicina liekā svara pieaugumu pandēmijas laikā.

Kopš pandēmijas sākuma bērnu un jauniešu vidū saasinājušies arī citi ēšanas traucējumi, tostarp, anoreksija. Sanfrancisko līča reģiona Stenfordas Bērnu veselības aprūpes sistēmas speciālists Nevils Goldens norādīja, ka šāda tendence novērojama visā pasaulē. Problēmas radušās ne tikai cilvēkiem, kam bija ēšanas traucējumi pirms pandēmijas, bet tieši pandēmijas laikā cilvēki iedzīvojušies ēšanas traucējumos, norādīja Goldens.

Liekais svars palielina risku smagi saslimt ar Covid-19

Liekais svars un aptaukošanās palielina dažādu veselības problēmu risku, tostarp risku piedzīvot smagu saslimšanu ar Covid-19 vai pat nāvi no šīs slimības. Pasaules Aptaukošanās federācijas (World Obesity Federation) pētījumā secināts, ka lielāka mirstība ar Covid-19 ir valstīs, kur vairumam iedzīvotāju ir liekais svars, un eksperti ieteikuši cilvēkus ar liekā svara problēmām vakcinēt pret Covid-19 kā vienus no pirmajiem. Pētījumā secināts, ka liekais svars ir otrs būtiskākais riska faktors aiz vecuma smagai saslimšanai ar Covid-19.

Līdz februāra beigām pasaulē bija reģistrēti aptuveni 2,5 miljoni ar Covid-19 saistītu nāves gadījumu, no kuriem aptuveni 90% jeb 2,2 miljoni bija reģistrēti valstīs, kur lielākajai daļai cilvēku ir liekais svars. Pētījumā šī korelācija nodēvēta par dramatisku. Tikmēr nevienā no valstīm, kur liekais svars un aptaukošanās nav izplatīta problēma, nav novērots augsts Covid-19 mirstības līmenis. Kā pozitīvi piemēri pētījumā minēta Japāna un Dienvidkoreja, bet kā negatīvi Savienotās Valstis un Lielbritānija. Pētījumā arī norādīts, ka Covid-19 nav īpašs gadījums un daudzi elpceļu vīrusi smagāk skar cilvēkus ar aptaukošanos, un tas vedina domāt, ka nākamajā pandēmijā var nākties novērot līdzīgas sakarības.

Tomēr aptaukošanās saistība ar Covid-19 slimības smagumu vēl jāpēta. Piemēram, Dienvidaustrumāzijā ir novērojams aptaukošanās paradokss, norādīts pētījumā, kurā piedalījies Latvijas Universitātes asociētais profesors Indriķis Krams. Tajā secināts, ka aziātu viscerālie tauki ir noturīgāki pret Covid-19. „Mūsdienu aptaukojies aziāts ir vairāk pasargāts pret koronavīrusu nekā mēs (eiropieši un amerikāņi) ar vidēji lieliem viscerālo tauku apjomiem," norādījis profesors. Cilvēki Dienvidaustrumāzijas reģionā, iespējams, ir saskārušies ar citiem koronavīrusa paveidiem daudz agrāk un viņu aizpildītie tauku depo ir kā adaptācija pret koronavīrusiem, teikts pētījumā.

Pandēmija atstās ilgstošu ietekmi uz cilvēku paradumiem

Pandēmija ir radījusi ne vienu vien problēmu pārtikas sagādē un to pavadošā ekonomiskā krīze raisa bažas par pārtikas drošību nākotnē, sevišķi, tajās cilvēku grupās, kam jau pirms pandēmijas nācās grūti sagādāt sev pārtiku. Taču pandēmija bijusi arī iespēja pārvērtēt savus ēšanas paradumus, un, iespējams, pievērsties veselīgākam dzīvesveidam. Gaidāms, ka ēdiena gatavošana mājās, aktīvāka iepirkšanās internetā un izvairīšanās no pūļiem paliks aktuāla arī pēc tam, kad krīze veselības jomā būs pārvarēta, no patērētāju aptaujām secinājusi audita un konsultāciju kompānija „Deloitte".

Labdarības organizācijas „Demos" pētījumā Lielbritānijā atklājās, ka ievērojama daļa iedzīvotāju kopš pandēmijas sākuma biežāk iegādājas vietējos pārtikas produktus un paši audzē dažādus pārtikā izmantojamus augus un plāno to turpināt arī pēc pandēmijas. Pandēmija arī kļuvusi par kārtējo atgādinājumu tam, cik svarīgi ir ēst veselīgi, lai stiprinātu savu imunitāti un uzturētu sevi labā fiziskā formā.