Kafijas labās īpašības, par kurām tu, iespējams, nenojauti

Uztura zinātniece un veselības eksperti Latvijas Televīzijas raidījumam “Pārtikas revidents” atklāj dažādas mazāk zināmas kafijas īpašības. Kā izrādās, tā ne tikai uzlabo gremošanu, bet var mazināt iekaisumus un pat uzlabot mutes veselību.

Kafiju iegūst no kafijas koka augļiem, kas vizuāli atgādina ķiršus, un kafija tiek gatavota no to kauliņiem, kuri pēcāk tiek grauzdēti, samalti, un, kurus aplejot ar ūdeni, mēs baudām kafiju. Šie kauliņi satur kofeīnu un spēcīgus antioksidantus – polifenolus, līdz ar to kafijas sastāvā ir ne tikai vielas, kas dod mums enerģiju, bet arī palīdz organismam atjaunoties.

“Kafijai galvenokārt ir pierādītas antibakteriālas īpašības, antioksidanta īpašības un arī pret iekaisumiem, kas mazina šo iekaisumu attīstību,”

atklāj uztura zinātniece Ilze Laukalēja.

Izrādās, ka kafijas sastāvā ir arī melanoīds - galaprodukts, kas rodas kafijas grauzdēšanas procesā. Tam ir pierādīta laba iedarbība uz mutes veselību. Vienlaikus Ilze brīdina, ka šie paši melanoīdi var iekrāsot zobus, tāpēc viņa iesaka pēc kafijas iedzert glāzi ūdens.

Pastāv uzskats, ka kafija no mūsu ķermeņa izsūc ūdeni.

Eksperte to apstrīd - par velkošo sajūtu mutē pēc kafijas dzeršanas ir atbildīgi tanīni, un tie atrodami arī melnajā tējā un vīnā.

Bieži vien kafijai piedēvē arī dažādas negatīvas īpašības, - tā izraisot sirdsklauves, augstu asinsspiedienu, ietekmē gremošanas sistēmu, kā arī izraisa ilgstošu atkarību.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) kardioloģe Iveta Mintāle atklāj, ka kafijas dzeršana mērenā daudzumā neizraisa sirdsklauves. Tās visdrīzāk rada atvilnis: “Kafija, īpaši lielos daudzumos, vai stipra espresso kafija tukšā dūšā varētu izraisīt atvilni, un atvilnis varētu būt par iemeslu sirdsklauvēm. Jo ļoti bieži arī viens nervs, kas iet garām un kas atbild arī par sirds ritmu, arī tālāk turpinās iet uz kuņģi, un atvilnis varētu būt vienīgais izskaidrojamais iemesls šiem cilvēkiem, kuriem rodas sirdsklauves, nepatīkama dūša un pat drebuļi.”

Kardioloģe arī min, ka kafijai nav saistības ar paaugstinātu asinsspiedienu. Tieši otrādi - mērena labas kvalitātes kafijas dzeršana asinsspiedienu pazemina un stabilizē.

“Kafija spēj uzlabot arī endotēlija disfunkciju, var samazināt arī trombocītu aktivitāti, uzlabot gremošanu, un galvenais, kas kafijai piemīt, ir pretiekaisuma efekts, līdz ar to, tā kā ateroskleroze arī ir sava veida iekaisums,  kardiovaskulārās un onkoloģiskās slimības tiek labvēlīgi ietekmētas cilvēkiem, kas lieto kafiju,” piebilst Mintāle.

Gastroenterologs Aleksejs Derovs sakja, ka debates par kafijas ietekmi uz veselību ir nerimstošas.

Vienlaikus viņš norāda: ja cilvēks kafiju lieto ar mēru un panes kofeīnu, kafija negatīvi neietekmē veselību.

“Mēs zinām, ka bieži vien cilvēki no rīta, kamēr neizdzer kafijas tasīti, nevar nokārtot arī savas lielās darīšanas. Kāpēc? Tāpēc, ka kafija arī stimulē ileocekālo zonu, respektīvi, to pāreju no tievās uz resno zarnu, attiecīgi tas ir papildu stimuls tam, lai varētu aiziet uz tualeti, līdz ar to tas arī jāpatur prātā,” stāsta gastroenterologs.

Speciālists piebilst, ka tas nenozīmē, ka aizcietējumus varētu ārstēt tikai ar stipru kafiju. No pārliekas kafijas lietošanas jāizvairās arī tiem, kuriem ir kairināta kuņģa gļotāda. Kafijas sastāvā tomēr ir dažādas skābes, kuru dēļ gastroenterologs iesaka arī izvairīties no kafijas dzeršanas tukšā dūšā.