/nginx/o/2020/01/27/12898738t1h2301.png)
/nginx/o/2020/02/06/12924194t1ha61c.jpg)
Jā, cilvēka organismam ir nepieciešams nātrijs, kas atrodams sālī, taču daudzums ir ārkārtīgi minimāls. Lai arī tas ir plaši apspriests, sāls patēriņš turpina pieaugt. Kādas sekas tas atstāj?
Vai tu kontrolē savu sāls patēriņu? Ir vērts par to padomāt!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Veselības profesionāļi jau desmitiem gadu cenšas atrisināt šo problēmu, tomēr allaž ir saskārušies ar dažām barjerām, to skaitā pētījumiem, kas pamatīgi saduļķo ūdeni jautājumā par to, kāds ir cilvēka veselībai drošs sāls daudzums.
Šie pētījumi vieš nevajadzīgas šaubas par to, cik svarīgi ir ierobežot sāls patēriņu. Tomēr jaunākajā pētījumā iepriekšējie ir pamatīgi nokritizēti, pierādot, ka sāls lietošana uzturā noteikti ir jāsamazina.
Pasaules Veselības organizācija cilvēkiem iesaka dienā uzņemt mazāk par 5 gramiem sāls, tomēr vidēji cilvēks dienā uzņem 10 gramu sāls.
Pārmērīgs sāls patēriņš paaugstina asinsspiedienu, kas rezultātā var novest līdz dažādām sirdskaitēm.
Daudzos pētījumos ir pierādīta lineāra saikne starp sāls patēriņu un kardiovaskulārajām slimībām. Sāls patēriņam pieaugot, palielinās kardiovaskulāro slimību un pāragras nāves risks. Tiesa, citos pētījumos izvirzīta hipotēze, ka saikne starp sāls patēriņu un slimībām nav lineāra. Tiek spriests, ka gan mazāk par 7,5 gramiem sāls dienā, gan vairāk par 12,5 gramiem dienā palielina kardiovaskulāro slimību un pāragras nāves risku. Tomēr šajos pētījumos izmantotās metodes ir nepilnīgas.
Lielāko daļu (90%) uzņemtā sāls no organisma mēs izvadām ar urīnu. Kā arī uzņemtā sāls daudzums katru dienu ir ļoti dažāds, tāpēc, lai izmērītu vidējo patērēto sāls daudzumu, urīna analīzes ir jāņem trīs dažādos 24 stundu periodos. Lai arī tas ir precīzākais veids, kā izmērīt uzņemtā sāls daudzumu, tomēr tas ir arī dārgākais veids un prasa vairāk darba gan pētījuma dalībniekiem, gan pētniekiem.
Dažos pētījumos uzņemtais sāls daudzums mērīts, izmantojot uz vietas iegūtās urīna analīzes, jo to ir vieglāk un lētāk izdarīt. Pētījuma dalībniekiem bija jāiesniedz tikai viens neliels urīna paraugs, kas tad arī bija secinājumu pamatā. Pētījumos, kuros teikts, ka saikne starp sāls patēriņu un kardiovaskulārām slimībām nav lineāra, ir izmantotas tieši šādā veidā iegūtas urīna analīzes. Tātad šādā veidā veikts pētījums nav precīzs.
Jaunajā pētījumā atklāts, ka sāls patēriņa aprēķināšana, izmantojot uz vietas iegūtas urīna analīzes, var mainīt lineārās attiecības starp sāls patēriņu un mirstību. Pētnieki izanalizēja datus, kas bija iegūti, izmantojot pirmo, daudz precīzāko metodi no 3000 pieaugušajiem, kuriem bija paaugstināts asinsspiediens.
Kad tika izanalizēti dati, atklājās, ka pastāv skaidras lineāras attiecības starp uzņemto sāls daudzumu un pāragras nāves risku. Tātad ir skaidrs, ka sāls daudzuma samazināšana uzturā var glābt cilvēka dzīvību. Pat minimāla sāls daudzuma samazināšana uzturā var sniegt ļoti daudz labuma cilvēka organismam.
Avots: TVNET