Kategorijas

Recepšu kolekcijas

Avenes

Avenes satur daudz vitamīnu, minerālvielu, īpaši kāliju, dzelzi, varu. Ievērojamas ir aveņu ārstnieciskās īpašības. Avenes lieto kā sviedrējošu, temperatūru mazinošu un spēcinošu līdzekli. Ja gatavo kompotu, saldajām aveņu ogām ieteicams pievienot skābākas ogas, piemēram, ērkšķogas, jāņogas vai to sulu.

www.liis.lv Latīniskais nosaukums - Rubus idaeus.

Avenes ir tipisks puskrūms, kas dažkārt sasniedz 2 metru augstumu. Avenes zied maijā un jūnijā, ziedi ir balti ar rozganu nokrāsu. Ogas nogatavojas jūlijā un augustā. Avenes vienā vietā var audzēt 8-12 gadus, tām patīk ar organiskām vielām bagāta, vidēji smaga mālsmilts vai smilšmāla augsne un kultivēto zāļu purvi. Avenes stāda agri pavasarī vai rudenī un tās sāk ražot otrajā gadā pēc stādīšanas. Savvaļas avenes zināja jau Senajā Grieķijā un Romā. Senajā Grieķijā aveni uzskatīja par mīlestības simbolu. Pirmās kultivētās aveņu šķirnes Eiropā parādījās 16. gs. Starp savvaļas avenēm var atrast arī augus ar baltām ogām. Avenes ir tautā sevišķi populāra sen zināma ogu kultūra, kas vērtīga ar savām ārstnieciskajām īpašībām. Ārstnieciskiem nolūkiem ievāc ogas, lapas, saknes un ziedus. Lapas ievāc pavasarī, ziedēšanas laikā. Saknes ievāc vēlā rudenī vai ziedēšanas laikā. Taču dziednieciskiem nolūkiem labāk izmantot savvaļas avenes. Avenes satur cukurus, pektīnvielas, organiskās skābes, askorbīnskābi, C vitamīnu, B, P, E, A grupu vitamīnus, karotīnu, bioflavonoīdus, PP vitamīnu, miecvielas, ēterisko eļļu, krāsvielas, minerālvielas (magniju, nātriju, kāliju, kalciju, dzelzi, varu, fosforu, jodu). Ogu sēklās ir taukskābes. Avenes satur bioloģiski aktīvu vielu kompleksu, kas stimulē svīšanu, pazemina ķermeņa temperatūru, veicina iekšējo orgānu apasiņošanu un darbību. Aveņu lapu tēju lieto saaukstēšanās slimību ārstēšanā, augšējo elpceļu iekaisuma gadījumos, bronhīta, gripas gadījumā un hroniska reimatisma gadījumos. Aveņu lapu novārījums ir labs pretiekaisuma un savelkošs līdzeklis gastrīta un dažādu kuņģa saslimšanu ārstēšanā. Aveņu lapām piemīt viegla asiņošanu apturoša īpašība, tāpēc noder mutes gļotādas slimību ārstēšanā. Lapas izmanto kā dažādu organisma attīrošu tēju piedevu. Kaltētas lapas izmanto kā atkrēpošanas līdzekli. Sasmalcinātus svaigus aveņu zariņus izmanto pret herpes vīrusu (aukstuma pumpām). Sakņu un ziedu novārījumu lieto ārīgi hemoroīdu, ādas un acu iekaisumiem. No svaigām, sasmalcinātām lapām pagatavo ziedi ādas izsitumu dziedēšanai (lapām pievieno vazelīnu vai sviestu). Lapu uzlējums efektīvs arī caurejas gadījumos, pret mazasinības, ekzēmām, cukura diabēta, plaušu un aknu slimībām. Lieto kā pretkrampju līdzekli, jo paplašina asinsvadus. Avenes izmanto vielmaiņas sakārtošanā, arī gremošanas trakta darbības uzlabošanā un harmonizēšanā. Tas paaugstina imunitāti, uzlabo apetīti. Austrumu medicīnā aveņu lapu un ziedu uzlējumus izmanto pie nervu saslimšanām un akūtām, hroniskām infekcijām. Ogas izmanto kā vitamīnu tēju, biežāk kopā ar mežrozīšu augļiem. Aveņu lapu dziednieciskās īpašības pastiprina un papildina bērzu lapas un liepu ziedi. Aveņu sulu lieto taukainas un porainas ādas kopšanai. gatavo sejas skalojamo ūdeni grumbainai ādai, kā arī tās balina ādu. Ogas saglabā dziedniecisko vērtību arī sasaldētā veidā.

Atpakaļ