Turpinās tas īpašais laiks, kad dārzos piebriest un stiepjas garumā draudzības simbols kabacis, ne velti ir teiciens – ja neviens tev nepiedāvā kabaci, tev vienkārši nav draugu un ģimenes arī tev nav. Tu grimsti bezkabaču vientulībā, bet, par laimi, šis process nav neatgriezenisks, jo jaunus draugus var ātri un viegli iegūt, pašam proaktīvi uzrunājot cilvēkus un jautājot: “Vai tev gadījumā nav lieks kabacis?” Kā izmainās cilvēku sejas, kā atplaukst smaidi! Tie, kam kabači ir saauguši tā, ka tos gribas sviest pret sienu, jo izmisums ar katru nākamo svītraino, zaļo vai dzelteno skaistuli aug lielāks, vairāk par visu vēlas izdzirdēt šos trīs maģiskos vārdus: “Dod man kabaci!”

Ar kabaču skaita strauju palielināšanos ļaudis ir spiesti kļūt radošāki. Vairs nepietiek ar kabača pagatavošanu vienā vienīgajā veidā – to sagriežot ripās, apviļājot olās un miltos un apcepot no abām pusēm uz pannas karstās taukvielās. Domubiedru grupās katru gad’ no jauna tiek jautāts: kā gan vēl to ir iespējams izmantot, kā?!

Tad izrādās, ka kabaci var un drīkst arī cept krāsnī, sutināt, vārīt un, pats negaidītākais, ēst arī svaigus. Sagriezt stienīšos tāpat kā gurķus, burkānus un seleriju kātus un locīt iekšā kopā ar mērcīti vai humosu. Ar mizotāju sašķēlēt garās, plānās šķēlēs un kombinācijā ar Fetas sieru, riekstiem un principā jebko citu no kabačiem pagatavot salātus. Gardēži no svaiga kabača pat gatavo gaspačo, sablendējot to ar ķiploku, sīpolu un pamatīgu šļuku olīveļļas. Un šie ir tikai daži piemēri, vēl jau vasaras princi bez sirdsapziņas pārmetumiem var pievienot mafiniem, sāļajām vafelēm un citiem kulinārajiem brīnumiem, kuros kabacis ne tikai nav baigi jocīga, bet ir pat ļoti iederīga sastāvdaļa.

Komentāri
CopyDraugiem Whatsapp Pinterest