Šodienas redaktors:
Madara Stankeviča

Šefpavārs Māris Jansons iesaka: izcila trīs sastāvdaļu omlete

Omlete. Ilustratīvs attēls.
Omlete. Ilustratīvs attēls. Foto: Sea Wave/Shutterstock.com

Šefpavāra un “Michelin Guide” ceļvedī iekļautā Cēsu restorāna “Kest” īpašnieka Māra Jansona omletes noslēpums slēpjas tās vienkāršībā.

Eiropas Savienības projekts “Olas ir spēks!”* vērsās pēc padoma pie eksperta – Māra Jansona.

Šefpavārs Māris Jansons omletes pagatavošanai izmanto tikai trīs sastāvdaļas:

trīs olas, trīs ēdamkarotes ūdens un šķipsniņu sāls.

Visu sakuļ ar dakšiņu un tad liek pannā, kas ieziesta ar olīveļļu. Omleti cep, maisot ar lāpstiņu un grozot. Kad omlete ir gatava, var pielikt mazliet sviesta, lai tas apņem omleti. Tomēr cepšanai labāk izmantot olīveļļu, jo to var karsēt augstākā temperatūrā, kamēr sviests var sadegt.

“Daudzi cilvēki pievieno omletei pienu vai krējumu, taču olas pašas par sevi ir bagātīgs produkts, kas satur daudz olbaltumvielu, un šīs papildu sastāvdaļas neļauj iegūt gaisīgu un strukturētu omleti. Klasiskajai, vieglai un gaisīgai omletei neko vairāk kā labas, svaigas olas arī īstenībā nevajag. Savukārt tad, kad omlete ir uzcepta, ja ir vēlēšanās, var pievienot pildījumu un to pārlocīt uz pusēm,” stāsta Jansons.

Omleti var pildīt ar gandrīz jebko, kas atrodams ledusskapī. Ne velti omletes pagatavošana ir labs veids, kā svētdienās atbrīvot ledusskapi no produktiem, kas tajā ir nedaudz “aizkavējušies”, – dārzeņiem, siera un citiem.

“Kā omletes pildījums man vislabāk garšo spināti un sarīvēts siers. Tad omleti var pārlocīt, taču es nekad nepievienoju omletei pienu vai krējumu, tikai pa vienai karotei ūdens uz katru olu,” stāsta Māris Jansons.

Viņš arī piebilst,

lai iemācītos izcili gatavot jebkuru ēdienu, arī omleti, nepieciešams to pagatavot vismaz desmit reizes, taču parasti labi sāk sanākt jau ar sesto vai astoto piegājienu.

Jansons rekomendē sākt ar klasisko omleti, un, kad tā labi sanāk, tad var ķerties eksperimentiem.

Pēc viņa novērojumiem tipiskāka kļūda, gatavojot omleti, ir pārcepšana, taču superkraukšķīga, brūna omlete nav garšīga, jo olām tomēr patīk “saudzīga” pagatavošana.

Jansons arī stāsta, ka ir nogaršojis arī pasaulē slavenāko omleti, kuru gatavo Francijā, Monsenmišelas salā. To dažādos laikos ir baudījuši gan Lielbritānijas karaliene Mērija un Japānas imperatori, Francijas politiķi un Amerikas Savienoto Valstu prezidenti, kā arī daudz citu slavenību, tostarp rakstnieks Ernests Hemingvejs un modes dizainers Īvs Senlorāns.

“Šīs omletes konsistence līdzinās biskvīta kūkai. Olas uzputo, ielej kapara pannā un lēnām, nemaisot cep, tad pārloka un turpina cept. Vidus sanāk ļoti gaisīgs, bet omlete pēc garšas līdzinās sāļam biskvītam. To var baudīt, piemēram, ar melnajiem ikriem un šampanieti,” stāsta šefpavārs.

* Projekta mērķis ir veicināt izpratni par Eiropas Savienības (ES) ražoto olu kvalitāti, tā atbalstot arī Latvijas putnu audzētājus un olu ražotājus, stiprinot viņu konkurētspēju, un izglītojošā kustība “Olas ir spēks!” uzsākta, jo Latvijas iedzīvotāju olu patēriņš ir salīdzinoši zemāks nekā Eiropas Savienībā vidēji, proti, tikai 210 olas gadā.

Tēmas

Receptes.lv iesaka
TVNET jaunākie raksti
Uz augšu