:format(webp)/nginx/o/2023/10/23/15674288t1habb9.jpg)
Ceptas, vārītas, omletē vai kā daļa no gardas kūkas biskvīta, panējumā karbonādēm vai brokastu pankūkām – olas ir produkts, kurš patiesi gatavojams un baudāms neskaitāmos veidos un ir atrodams teju katrā ledusskapī, ja vien nav alerģiju vai diētas, kas paredz atturēties no dzīvnieku izcelsmes produktiem. Bet vai tiesa, ka cenas aug, bet vistu izdētās olas kļūst mazākas?
Veikalos populārākie ir iepakojumi, kuros safasētas 10 olas – baltas vai brūnas. Uz kastītēm tradicionāli norādīts to izmērs, kas apzīmēts ar lielo burtu S, M vai L, sākot ar mazāko izmēru.
Vērīgākie, kas pētījuši olu kasti, būs ievērojuši, ka uz tām norādīts arī svars, kādā katrai olai būtu jābūt, lai atbilstu konkrētajam izmēram.
Ainas kundze no Vecumniekiem raidījumam "Bez tabu" dalījusies ar saviem novērojumiem: "Olas paliek mazākas, bet cenas lielākas." Kopā ar žurnālisti olas nosver, un daudzas no kastītes patiesi ir ar mazāku svaru nekā vajadzētu.
Aina arī stāsta, ka šo faktu konstatējusi jau agrāk, redzot, ka ledusskapī iebūvētajā olu traukā kādreiz olas nav ietilpušas, bet tagad ar to nav nekādu problēmu.
Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve apstiprina, ka par olu izmēru tiek saņemtas sūdzības. Atbilstošās institūcijas cenšas uzraudzīt ražotājus, un ir speciāla regula, kas nosaka olu lielumus, bet šajā regulā ir iekļautas arī pielaides, piemēram, olu partijā drīkst būt 10% ar svara nobīdēm.
Kā norāda "Alūksnes putnu fermas" pārstāvis, ola var zaudēt svaru savas porainās čaumalas dēļ, jo šķidrums caur to iztvaiko.
Kā veicās ar olu svēršanu raidījuma komandai un vairāk par olu svara īpatnībām skaties video:
/nginx/o/2020/01/27/12898738t1h2301.png)