Aptauja ⟩ Cik lielu dzeramnaudu vidēji atstājam kafejnīcās un restorānos?

Aptaujā* noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāji vislabprātāk dzeramnaudu par apkalpošanu restorānos un kafejnīcās maksā robežās līdz pieciem eiro.

Vispopulārākā atbilde, ko izvēlējās 22% respondentu, bija – no diviem līdz pieciem eiro, neatkarīgi no pasūtījuma kopējā rēķina.

21% respondentu pauda, ka atstāj 10% lielu dzeramnaudu no pasūtījuma kopējā rēķina. Savukārt 15% iedzīvotāju atklāj, ka dzeramnaudu kafejnīcās un restorānos nemēdz atstāt vispār.

Analizējot datus tiek secināts, ka no diviem līdz pieciem eiro lielu dzeramnaudu biežāk izvēlas atstāt sievietes (25% gadījumu) nekā vīrieši (19% gadījumu). Pretēja situācija ir vērojama 10% lielai dzeramnaudai no pasūtījuma kopējā rēķina, ko izvēlas atstāt 23% vīriešu un 19% sieviešu.

Interesanti ir arī vērot reģionu sadalījumu. Tā, piemēram, aptauja rāda, ka tieši rīdzinieki dzeramnaudu atstāj visbiežāk, jo tikai 11% respondentu norādīja, ka to nedara. Savukārt Zemgalē par apkalpošanu kafejnīcās un restorānos papildus  nemaksā 20% aptaujāto, Latgalē – 19% un Vidzemē – 24%.

Jautājums, vai un cik lielu dzeramnaudu atstāt, ir bijis aktuāls vienmēr, vieni ievēro vispārpieņemtus principus, citi izvēlas dzeramnaudu iekļaut kopējā rēķinā, bet vēl citi uzskata, ka papildu nauda par apkalpošanu nav jāmaksā vispār.

Pašreiz arvien populārākas kļūst jaunās tehnoloģijas, kas ievērojami atvieglo dzeramnaudas nomaksu kafejnīcās un restorānos. Aptaujā vēlējās arī noskaidrot, kas varētu veicināt dzeramnaudas atstāšanu apkalpojošajam personālam. Visbiežāk jeb 39% aptaujāto pauda, ka dzeramnaudu maksā tikai tad, ja līdzi ir skaidra nauda pietiekamā apjomā. Otra populārākā atbilde, ko izvēlējās 24% respondentu, bija vēlme šo papildu apkalpošanas komplimentu iekļaut kopējā rēķinā, lai varētu veikt vienu maksājumu ar bankas karti. Specializētus risinājumus, piemēram, QR kodu, iekārtas un mobilās lietotnes, iedzīvotāji izvēlējās krietni retāk.

"Latvijas Banka nesen informēja, ka skaidru naudu iedzīvotāji izmanto arvien retāk. Tas nozīmē, ka daudziem nav sagatavoti papildu līdzekļi, ko kā pateicību par labu maltītes kvalitāti un apkalpošanu atstāt oficiantiem. Ja restorānā vai kafejnīcā nav izveidota norēķināšanās kārtība, kur dzeramnaudu var atstāt arī ar bankas karti vai, piemēram, aplikāciju, tad nozares darbiniekiem ir risks nesaņemt papildu novērtējumu naudas veidā, tādējādi samazinoties kopējiem ikmēneša ieņēmumiem," saka Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis. "Pašreiz nozarē tieši darbinieku nepietiekamība ir viena no galvenajām problēmām, tāpēc svarīgi, ka viņi saņem ne tikai motivējošu atalgojumu, bet arī papildu dzeramnaudu, lai tādējādi justos finansiāli stabili un novērtēti."

* "Paynt", kas piedāvā un nodrošina ēdināšanas nozarei iekārtas un inovatīvus risinājumus gan maksājumu pieņemšanai, gan arī tālākai saņemšanai, sadarbībā ar pētījumu kompāniju "Norstat" veikta aptauja 2023. gada septembrī.