Lai arī lielākoties visi gatavojam maltīti mājās, ir situācijas, kad pusdienas ir jāietur kādā sabiedriskās ēdināšanas vietā, kā arī vakariņas ārpus mājas, lai izrautos no ikdienas rutīnas, ir pat ieteicamas. Bet cik plaši esam gatavi atvērt maciņus, lai paēstu ārpus mājām?
Aptaujas rezultāti ⟩ Cik tērējam, ieturot maltīti ārpus mājas pusdienās un vakariņās? (1)
Pārtikas un delikatešu eksperts "Reaton" noskaidrojis, ka Latvijas iedzīvotāji visbiežāk, pusdienojot ārpus mājām, tērē no pieciem līdz desmit eiro, savukārt par vakariņām gatavi maksāt desmit līdz 20 eiro.
Iedzīvotājiem tika vaicāts, kāda ir naudas summa ko viņi visbiežāk maksā par pusdienām sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. 37% respondentu pauda, ka optimālā summa ir robežās no pieciem līdz desmit eiro, savukārt otra populārākā atbilde 27% gadījumu bija – nemēdzu pusdienot kafejnīcās, restorānos vai ēdnīcās. 21% aptaujāto sacīja, ka pusdienām tērē līdz pieciem eiro. "Iepazīstoties ar aptaujas rezultātiem, var secināt, ka iedzīvotāji savās ikdienas gaitās ir samērā taupīgi un rūpīgi atlasa vietas, kur pusdienot par pieņemamu cenu. Arī mēs kā nozares līderis jūtam dažādas izmaiņas ēdināšanas jomā, piemēram, produktu izvēlē un sortimenta daudzveidībā," saka "Reaton" Pārtikas un delikatešu departamenta zīmola vadītāja Baltijas valstīs Vija Tirzmale. "Tieši sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi ir tie, kuri ātri pamana izmaiņas iedzīvotāju pirktspējā un ekonomiskajā situācijā kopumā, tāpēc spējam savlaicīgi reaģēt, pielāgojoties svārstībām nozarē."
Pārskatot datus šķērsgriezumā, noskaidrots, ka 49% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem par pusdienām tērē no pieciem līdz desmit eiro, kas ir ievērojami vairāk nekā citās vecuma grupās.
Vēl iedzīvotāju aptaujā tika vaicāts, kāda būtu maksimālā naudas summa, kuru respondents personīgi būtu gatavs maksāt par sevi vakariņās, piemēram, satiekot draugus vai ģimeni. Vairumā jeb 36% atbildēja ka ir gatavi maksāt desmit līdz 20 eiro, savukārt vēl 27% norādīja, ka no 20 līdz 30 eiro. Skatot rezultātus šķērsgriezumā, var secināt, ka Rīgā dzīvojošie 29% gadījumu pauda, ka par vakariņām gatavi šķirties no desmit līdz 20 eiro, bet citās pilsētās dzīvojošie – 41%, savukārt laukos – 38%.
"Pētījums patīkami lauž stereotipus par reģioniem un to attīstību. Tur dzīvojošie ir gatavi maksāt vairāk par svinībām ar saviem tuviniekiem, jo dzīve ir jāsvin ne tikai lielpilsētās. Savukārt Rīgā restorānu un kafejnīcu piedāvājums ir krietni plašāks, tādējādi arī iespējams atrast ekonomiski atbilstošākas vietas, kur pavakariņot," saka V.Tirzmale, piebilstot, ka pēdējā gada laikā palielinājies piedāvājums arī reģionos, kur izveidoti ļoti augstas klases un arī autentiski restorāni.
Iedzīvotāju aptauju 2023.gada septembrī veica pētījumu kompānija SKDS un tajā piedalījās vairāk nekā tūkstoš respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.