:format(webp)/nginx/o/2023/09/15/15593385t1hd62f.jpg)
Vēlas pavasara salnas, kam sekoja karstuma viļņi un ilgstošs sausums, sēņot mīļiem šķietami lika domāt, ka šis nebūs sēņu gads. Bet kas notiek tagad? Sēņotāji sociālajos tīklos nespēj beigt priecāties un dalīties savos guvumos ar pilniem groziem un automašīnu bagāžniekiem ar sēnēm. Un lielākais prieks par bagātīgo meža karalieņu daudzumu – baravikām.
Kā raidījumam "900 sekundes" skaidroja mikoloģe Inita Dāniele, laikā, kad pēc lielā karstuma sekoja brangās lietavas, sēnes sāka augt, bet tās bija pārmirkušas un karstumā izsutušas.
Taču tad, kad augsne bija pēc sausuma atkopusies un samazinājās gaisa temperatūra, radās izcili labvēlīgi sēņu augšanas apstākļi.
Lai arī pagaidām mežos dominē vasaras sēnes, pavisam drīz sagaidāmi arī krietnāki guvumi ar klasiskajām rudens sēnēm.
Tomēr atkal un atkal der atcerēties un atgādināt sev pazīstamajiem sēņotājiem, ka groziņā liekam tikai tās sēnes, kuras patiesi pazīstam!
"Kamēr cilvēkam ir jautājums, vai šī sēne ir ēdama, tā sēne it neēdama konkrēti viņam. Jo tad, kad cilvēks šo sēni pazīs, viņam vairs nevajadzēs uzdot šādu jautājumu, viņš zinās," teic mikoloģe Inita Dāniele.
Mikoloģe norāda, ka
zaļās mušmires nāvējošā deva ir vien puse tās cepurītes,
tāpēc sēņojot būsim ļoti, ļoti piesardzīgi!
Vairāk skaties sižetā:
/nginx/o/2020/01/27/12898738t1h2301.png)