Ceļvedis miltu pasaulē: ar ko tie atšķiras un kādiem ēdieniem piemēroti?

“Dažādos pasaules reģionos dominē atšķirīgas graudu kultūras, piemēram, Dienvidamerikā – kukurūza un kukurūzas milti, Āzijā – rīsi un rīsu milti, gana populāra ir arī tapioka un tās milti; Eiropā lielākoties miltu ražošanai izmanto kviešus un rudzus. Daži avoti vēsta, ka jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu cilvēks miltus ražoja arī no riekstiem, tāpēc mandeļu vai ķirbju sēklu milti nebūt nav nekas nebijis,” atklāj sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.

Rafinētie kviešu milti – iecienīti, bet ne veselīgākā izvēle

Latvijā vislielāko popularitāti guvuši tradicionālie graudu milti – kviešu, rudzu, auzu. “Sākotnēji, protams, cilvēce izmantoja pilngraudu kviešu miltus, jo vienkārši nemācēja tik smalki attīrīt kviešu graudus no apvalka, taču, uzlabojoties prasmēm un tehnoloģijām, aizvien populārāki kļuva rafinētie jeb augstākā labuma kviešu milti. Tiem raksturīga spilgti balta krāsa, tos labprāt izmanto pavāri un saimnieces visā pasaulē, lai gatavotu daudzveidīgus miltu izstrādājumus – maizi, lavašu, pastu, kā arī dažādus konditorejas izstrādājumus – cepumus, smalkmaizītes, kūkas. Tomēr jāņem vērā, ka rafinētie kviešu milti praktiski nemaz nesatur šķiedrvielas, tajos ir maz B grupas vitamīnu un cinka, tāpēc, ja gribas veselīgāku alternatīvu, ieteicams izvēlēties pilngraudu vai speltas kviešu miltus, kas satur šķiedrvielas un B grupas vitamīnus. Ja kviešu miltus nedrīkst vai nav ieteicams iekļaut uzturā, piemēram, bērnam ir alerģija pret kviešiem, var izvēlēties citu graudu vai sēklu miltus,” norāda eksperte.

Rudzu milti – piemēroti gan pankūkām, gan mērcēm

Vienlaikus Olga Ļubina ir pārliecināta, ka ka katrs Latvijas iedzīvotājs, būdams ārzemēs, noteikti ilgosies arī pēc rudzu maizes, kam ir ļoti iecienīta garša: “Tradicionāli rudzu miltus izmanto tieši maizes cepšanai, bet tos, protams, var lietot arī citu konditorejas izstrādājumu gatavošanai – pankūkām, lavašam, pievienot mērcēm. Rudzu milti ir lielisks šķiedrvielu un B grupas vitamīnu avots, šos miltus drīkst lietot arī tie, kam ir alerģija pret kviešiem, bet jāatceras, ka rudzi satur glutēnu – kviešos, rudzos, miežos un auzās sastopamu olbaltumvielu.”

Auzu milti – laba izvēle, lai izvairītos no glutēna

Nedaudz mazāk populāri, tomēr iecienīti ir auzu milti. Tos ražo, sasmalcinot auzu graudus. Tie satur vairāk šķiedrvielu, B grupas vitamīnu, olbaltumvielu un taukvielu nekā kviešu milti. Auzu miltus var iekļaut uzturā cilvēki, kam ir alerģija pret kviešiem. Ja cilvēkam ir celiakija (autoimūna slimība, kas izpaužas kā glutēna nepanesība, kuras rezultātā veidojas tievās zarnas gļotādas atrofija), jāpārliecinās, ka uz auzu miltu iepakojuma ir norāde – šie milti nesatur glutēnu.

Griķu milti – veselīga alternatīva

Tradicionāli audzēta graudu jeb, pareizāk sakot, pseidograudaugu kultūra ir griķi. Tos sasmalcinot, arī, protams, var ražot miltus. “Griķu miltus var izmantot dažādu konditorejas izstrādājumu pagatavošanai – ideāli tiem, kuri nedrīkst vai negrib iekļaut uzturā glutēnu, cenšas samazināt kviešu miltu izstrādājumu lietošanu vai vēlas bagātināt savu ikdienas ēdienkarti ne tikai ar šķiedrvielām un B grupas vitamīniem, bet arī ar kāliju un magniju. Griķu miltus var izmantot pankūku, plātsmaizes pagatavošanai, var kombinēt arī ar citiem miltiem, ja gribas, lai griķu piegarša nebūtu tik izteikta,” iesaka Olga Ļubina.

Sēklu un riekstu milti – olbaltumvielu un labo taukvielu avots

Veikalu plauktos aizvien vairāk var atrast dažādu sēklu un riekstu miltus, piemēram, no kokosriekstiem, mandelēm, ķirbju sēklām, amaranta un kvinojas. Ļoti laba šo miltu īpašība – tie nesatur glutēnu, toties tajos ir daudz olbaltumvielu un taukvielu. Ideāli der tiem, kam nepieciešams bagātināt ikdienas uzturu ar olbaltumvielām un vērtīgām taukvielām.