Foto ⟩ Reņģu svētki Jūrmalciemā (2)

Braukt no paša rīta nebūtu bijusi slikta doma, jo apmeklētāju Reņģu svētkiem bija tik daudz, ka automašīnu rinda izstiepās līdz pat zivju kūpinātavai un vēl laukā uz lielā ceļa.

Ne tikai ceptas, bet arī kūpinātas, marinētas, tomātu mērcē un majonēzē, ar sīpoliem un gurķu salātiņos, – dažnedažādas garšas biedrības čaklās zvejnieku sievas piedāvāja nomēģināt reņģu uzkodās.

Svētki notika jau sesto reizi, bet pirmoreiz Jūrmalciemā bija atvērta ”Jauno pavāru kustības” meistarklase, kurā uzstājās pavāri no dažādiem restorāniem, kuri aktīvi iestājas par pavārmākslas izaugsmi, kvalitatīvu vietējo produktu izmantošanu un restorānu nozares attīstību.

Ļaudis brīžam tīri vai apjuka no gardumu klāsta – vai stāvēt rindā uz pavāru radīto brīnumu degustāciju vai pirkt Jūrmalciema saimnieču gatavotās reņģes, vai arī tirdziņā iegādāties citus mājražotāju gardumus. Un 2021. gada Latvijas labāko amatierteātra izrādi ”Trīnes grēki” Druvas amatierteātra sniegumā arī vajag redzēt, tāpat VPDK ”Druva” lustīgās dejas.

Zinātnes un izglītības inovāciju centrs (ZIIC) atklāja bērniem zinātnes pasauli caur fizikas un ķīmijas eksperimentiem. Mazie svētku dalībnieki varēja iepazīt makšķernieku pasauli, izgatavot paši savu zivi, un beigās viņus gaidīja šovs.

Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Raivis Kalējs svētku atklāšanā uzsvēra, ka esam sagaidījuši pavasari, lai nāktu ārā un svinētu svētkus. ”Zivīs ir ļoti daudz uzturvielu, ne velti Latvijā daudzās vietās ir dažādu zivju svētki. Man ir liels prieks, ka Jūrmalciemā ir pašiem savi Reņģu svētki,” viņš teica.

Vēl laba vēsts jūrmalciemniekiem – jau noslēdzies iepirkums par ceļa būvniecību no zivju kūpinātavas līdz molam, un vasaras beigās varēs atbraukt līdz jūrai pa asfaltu.

”Ar savu profesionalitāti un pieredzi varam reņģi iznest tādā gaismā, kā mājās nekad nevarēs izdarīt,”

teica Kristaps Sīlis no ”Jauno pavāru kustības”.

Viņš raksturoja biedrību, ka tā Latvijā attīsta vietējo produktu kultūru un apvieno jaunus pavārus, kas grib darīt kaut ko vairāk nekā tikai strādāt savā restorānā. ”Interesantas garšas, kādas ikdienā nevar izbaudīt, var pagaršot šodien un šeit,” aicināja pavāri.

”Ir daudz kas dzīvē labs ēsts, bet šis ir kaut kas unikāls,” pavāru gardumus vērtēja Zane un Artūrs no Liepājas ar mazo Haraldu. ”Garšu kombinācijas interesantas,” atzīmēja Artūrs.

Svētkus esot pagodinājuši laba līmeņa šefpavāri, kas nevis vienkārši uzcep zivi, bet prot to pagatavot tik dažādos veidos un augstā klasē, ka pat mazajam divgadniekam varam dot, viņš ēd, ir garšīgi, priecājās Zane. ”Būtu tikai prieks zināt, kā pašiem mājās tā pagatavot, jo līdz šim zinājām tikai ceptas reņģes,” viņa teica.

”Garšo brīnišķīgi,” atzina Dace, kas uz šejieni atbraucot ne tik bieži, bet ļoti patīk, ka šāda veida iniciatīvas ir arī laukos. ”Pārsteidzoša garšu buķete, produkti, kas tiek izmantoti. Puišiem cepuri nost! Pietrūkst ziedojumu kastītes, es labprāt pateiktos viņiem,” pauda Dace.

Viņas māmiņa Rita stāstīja, ka ikdienā reņģes ēdot reti, jo nesanāk, nav, kur īsti dabūt. ”Mēs te netālu dzīvojam, kontaktējamies ar vietējiem zvejniekiem. Kad viņi brauc jūrā, tad mēs esam klāt. Cepam, liekam marinādē,” viņa pastāstīja, un meita piebilda: ”Mammai visgaršīgākā marināde.”

Kad vēderi bija pilni, apmeklētāji sāka skatīt, ko tad vēl pasākt. Maija no Liepājas Reņģu svētkos bija pirmoreiz. ”Kā lai pasaka – es kaut ko vairāk gaidīju. Pietrūkst izklaides,” viņa teica. Dzintra atbraukusi no tālienes – Madonas, un būt pie jūras viņai ir īpašs notikums.

Gramzdenieki Anita un Aigars ar mazo Arni priecājās, ka šodien silts, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad bija ļoti auksts. Reņģes paēduši, arī nopirkuši un jau domājot par braukšanu mājās.

”Ar katru gadu kļūst skumjāk, tukšāks ir. Tikai cilvēki nāk un iet. Pietrūkst aktivitāšu.

Agrāk bija sportiskas nodarbības bērniem, mēs palikām līdz pēdējam. Šoreiz apiesim un dosimies prom, nav daudz ko darīt. Bērnus teātris neinteresē,” atzīmēja Anita. Aigars piebilda, ka bērnu dēļ jau braucot uz šādiem pasākumiem, taču šoreiz mazajiem ātri izbeidzas piedāvājums, jo ZIIC teltī ilgi nesēdēs.

”Nezinājām, kas mūs sagaida, kā būs,” reņģes pirms cepšanas miltos vārtīdama, atzina ”Jūrmalciema valguma” vadītāja Rasma Pāvela.

”Kāpēc mums tādas domas bija? Jo zinājām, ka šajā dienā Dienvidkurzemē ir vēl dažādi pasākumi. Priecājamies, ieraugot visu to skaitu, kas mūs ir apmeklējuši. Kā lietuvieši godā savu stinti, tā mēs esam lepni, ka mums ir reņģe. Tās, ko šobrīd cepam, tiešām iznāca stundu pirms sākuma ārā no jūras. Zvejnieks nozvejoja, un zvejnieks cep!”

Rasma divas dienas gatavojusi aukstos reņģu ēdienus. ”Tās ir pašu receptes, ir jau sestais gads svētkiem, tāpēc vienmēr domājam, ko pamainīt, bet pamatu pamats ir reņģe. Var mainīt garšvielas, bet reņģe paliek. Cilvēkiem stāstām, ka šis ēdiens ir no kūpinātas, bet šis no ceptas. Ko spējam, to piedāvājam,” viņa atzina.

Ēdāji reņģi vairs nenoniecinot, jo laiki mainās, pirktspēja arī. ”Bija brīdis, kad vairāk varēja atļauties lasi, tomēr ir tāds laiks pienācis, ka cilvēki novērtē reņģi,” teica R. Pāvela.

Raksts pārpublicēts ar portāla "liepajniekiem.lv" atļauju.