Lakši jeb meža ķiploki ir maija gardums. Aromātisko garšaugu lapas ir skaisti zaļas, ar raksturīgu ķiploku aromātu. Kaut gan lakši aug mūsu mežos, tur tos ievākt ir aizliegts, jo Latvijā tie ir aizsargājami augi, tāpat kā daudzviet Eiropā. Stāstīsim, kā bez grēka tikt pie lakšiem un kā nesajaukt tos ar indīgajām maijpuķītēm.
Kāds sods draud par lakšu vākšanu mežā?
Lai gan cilvēks ir vājš un krīt dažādos kārdinājumos, jāpatur prātā, ka sodi ir bargi, un daba ir jāsaudzē.
Ja pārbaudes reidā pieķer fizisku personu, kura mežā plūc lakšus, tai var nākties šķirties līdz 700 eiro, bet juridiskai personai līdz pat 1400 eiro.
Tik stingri noteikumi ieviesti tāpēc, ka cilvēku izpratne par to, ko nozīmē savākt maz vai daudz lakšu, ir ļoti atšķirīga. Līdz pat maija beigām Dabas aizsardzības pārvalde lakšu audzes sola uzraudzīt pastiprināti.
Kā bez grēka tikt pie lakšiem?
Šodien lakšus varam vai nu pirkt tirdziņos, kur atliek paļauties uz tirgotāju godaprātu un ticēt, ka viņu dārzos ir varenas lakšu audzes, vai izaudzēt lakšus pašiem savā zemē (kā to paveikt, stāstījām šajā rakstā).
Tirdzniecības noteikumi paredz, ka pārdevējam varam jautāt rakstveida apliecinājumu, ka šie ir viņa dārzā izauguši lakši.
Kā nesajaukt lakšus ar indīgajām maijpuķītēm?
Lakšu lapas pavasarī viegli sajaukt ar maijpuķīšu lapām, kas ir indīgas. Tā var notikt, ja cilvēkam nav pieredzes un zināšanu, kā šos augus atšķirt. Ja lakšus izaudzējam savā dārzā, tā nevajadzētu būt. Bet
nopirktas lapiņas vienmēr der pārbaudīt, un tas ir pavisam viegli. Lakšu lapiņu paberzējot, izplatās ķiploku smarža. Maijpuķīšu lapiņām tādas nav, tās nesmaržo vispār.
Ja rodas kaut mazākās šaubas, vai tie ir vai nav lakši, tādas lapiņas ēst nedrīkst.
