Skip to footer
Šodienas redaktors:
Madara Stankeviča
Iesūti ziņu!

Mellenēs vai sarkanvīnā? Olu krāsošanas padomi no īstiem lietpratējiem

20 idejas iedvesmai
Raksta foto

Kāpēc Lieldienu olas vienam allaž izdodas tik košas, bet citam nu nekādas? Kāds ir olu skaistuma noslēpums? Kā sacīts dziesmā – vārdi māca, bet piemēri aizrauj! "Facebook" kulinārijas bloga "Vienkāršā virtuve" autors puspajokam atzīst, ka, izliekoties par vienkārši ieinteresētu klausītāju, ar viltu ir izvilinājis olu krāsošanas noslēpumus no īstiem lietpratējiem. 

Lūk, padomi no tiem, kuri ik gadu mums liek justies kā klibam Lieldienu zaķim, jo, kamēr šķendējamies par to, ka atkal kaut kas nogājis greizi, viņiem viss vienmēr izdodas uz goda, jo viņi patiešām māk Lieldienas!

Mūsuprāt, izdomas bagāto Latvijas olu krāsotāju veikumu būtu vērts izdot atsevišķā grāmatā, bet līdz tam vienkārši pārpublicējam šo tautas gudrību krātuvi, lai jau laicīgi varētu smelties iedvesmu un sagatavoties Lieldienu olu krāsošanai.

"Mans nu jau vairāku gadu favorīts olu krāsošanā ir krāsot tās zīda audumā. Olas aptin ar zīdu, pāri liek parastu kokvilnas lupatiņu un cieši nosien. Tad liek vārīties etiķūdenī. Uz kādiem 2l ūdens kādas 2-3 ĒK."
"Šlipsei vai audumam tiešām ir jābūt 100% zīdam. Es vienu gadu humpalās pa lēto sapirkos kaklasaites, un nu tik krāsošu! Sanāca tikai no tām šlipsēm, kuras bija no zīda. No jaukta materiāla vai sintētikas nekrāso."
“Upenes saldētas, lapiņas pietītas, sarkano sīpolu mizas pietītas. Dzeltenās neatceros, man šķiet, bija kurkuma. Var redzēt, ka esmu izmantojusi to medicīnisko sietiņu. Eksperimentēju. Dažas, ko vārīju upenēs, pa nakti iemērcu otrajā novārījumā neiztītas, citas iztinu. Dažas atstāju tajā pašā novārījumā iztītas, citas neiztītas."
"Ar sarkano kāpostu: izvārīju un visu nakti atstāju novārījumā. Lai krāsa intensīvāka, pielēju etiķi."
"Ielēju 3l katlā ūdeni, apmēram 100 ml etiķa, sāls 1 ĒK, sarkanais kāposts. Savārīju, tad ieliku olas un vārīju, kamēr tās izvārās, atstāju novārījumā, un šāda krāsa pēc 3h bija."
"Es jau vairākus gadus neizmantoju ne zeķbikses, ne marli. Vienkārši pietinu kārtīgi klāt sīpolu mizas un viss! Vienīgi iepriekšējā vakarā uztaisu stipru melnās tējas novārījumu un nākamajā dienā vāru tajā."
"Izmantoju baltās olas, dabas veltes: zaķskābenes, putraimi, egļu skujas, skujeņu zari, pētersīļi, sniegpulkstenītes, zāle parastā, nezāle, kam lapas kā burkānam, un mazliet sīpolu mizas, lai satur vairāk to visu klāt. Marles lupatās iekšā (ietinu) un vārīju melleņu zaptes ūdenī. Un pēc vārīšanas atstāj tajā ūdenī maksimāli ilgi."
"Tā kā pagājušo gadu mājās nebija ne kripatiņas sīpolu mizu, tad pamēģināju eksperimentēt - vārīju oliņas sūnās, pieliekot nedaudz upeņu zaptes un sāli. Pirms tam aptinot, ar ko sirds vēlas. Tāds nu ir rezultāts.”
"Es arī par sīpolu miziņām! Mazie makaroniņi ir zvaigznītes."
"Krāsoju ar kreppapīru. Nogriežu kreppapīra strēmeli, samitrinu oliņu un tinu papīrā. Apkārt aptinu ar šujamo diegu un lieku vārīt. Piebildīšu, ka labāk to darīt ar cimdiem, jo slapjš vai mitrs kreppapīrs krāso rokas."
"Krāsoju ar pārtikas krāsām. Izvāru baltās olas. Sagaidu, kad atdzisušas, tinu salvetē - ja salvetei ir rakstiņš, tad citreiz tas arī iespiežas oliņā. Salveti samitrina un pilina virsū pārtikas krāsvielu. Es pirku visvienkāršākās, kas ir “Maximā”, tādās kā zobārstu tūbiņās. Bet, ja ir stiprākas, tad krāsa būs košāka. Pēc tam oliņas atstāj kādu laiku pastāvēt un laiku pa laikam samitrina, lai krāsa turpina plūst. Pēc tam iztinu un noskaloju. Rokas nekrāso un ola iekšā ar nav sakrāsota. Bērniem ļoti patīk, jo nav jābaidās, ka ola sašķīdīs."
"Ja kādam mājās ir aizķērušies krievu laiku īstas kokvilnas šujamdiegi, tad arī ar tiem var skaisti krāsaini-svītrainas olas nokrāsot. Princips tāds pats kā ar zīdu. Ar mūsdienu šujamdiegiem tas neizdosies, jo tie ir sintētiski."
"Es kā parasti: sīpolu mizas, mellenes, sarkanais kāposts.”
"Mellenēs vārītas. Baltām olām klāt tinu salasītu zāli, zemeņu lapiņas, makaronus, sūnas, auzu pārslas, sīpolu mizu. Vārdu sakot, ko vien gribu. Es katru gadu kaut ko pamainu, un katru gadu savādākas sanāk. Tinu zeķbiksēs."
"Tumši zilās/melnās olas ir krāsotas sarkanvīnā. Uzvārīju olas kopā ar vīnu un atstāju uz nakti. Izņemot no katliņa, jāļauj nožūt - krāsa gandrīz melna ar spīdīgiem kristāliņiem. Vēl viens triks, lai labāk krāsa pieķeras, - oliņas pirms krāsošanas jānomazgā ziepjūdenī, lai nav taukainas."
"Es parasti novāru sarkano kāpostu un novārījumā atstāju olas vismaz uz pāris stundām, citas pat uz nakti (tad košāks krāsojums). Esmu arī vārījusi kopā olas ar kāpostu, bet vienalga pēc tam atstāju, lai turpina krāsoties, jo 20 minūšu laikā krāsa praktiski nepieķeras."
"Zaļā krāsa no briljantzaļā, violetā no pioktanīna! Pārējais - sīpolu mizas, putraimi utt."
"Pagājušajā gadā gribējās kaut ko citādāk. Bija “aizķērusies” dāvanā saņemta paciņa ar Ilzes Lipskas “Absolūts ēd” upeņu pulveri - olas izdevās ļoti skaisti pelēki-zilas. Līdzīgu efektu noteikti var dabūt ar upeņu zaptes novārījumu. Pirms likšanas upeņu pulvera novārījumā aptinām ar lapiņām, zaļumiem."
"Karkadē tēja un drupinātas sīpolu mizas."
"Tumšāk brūnās ir sarkano sīpolu mizās krāsotas, gaišās smilšu krāsas brūnās ir kafijā, bet sārtās - sarkanajā kāpostā ar "Yupi" dzēriena pulveri."

Priecīgas Lieldienas!

Komentāri
Receptes.lv iesaka
TVNET lasītākais saturs
Uz augšu