Gardēžu galamērķis — Grieķija ⟩ Kulta ēdieni, kas jānobauda ikvienam

Tirkīza krāsas ūdens gleznainajos jūras līčos, senie kultūras un vēstures pieminekļi, siltie vakari ar vīnu un sirtaki melodiju papildina debešķīgā Grieķijas virtuve. Šoreiz, sadarībā ar “Novatours”, stāstīsim, ko ēstmīļiem piedāvā Grieķija.

Grieķu ēšanas paradumus palīdzēs ieskicēt Ilona Beinaroviča – latviete, kura, piecus gadus dzīvojot Grieķijai piederošajā Krētas salā, ir gana labi iepazinusi šīs valsts gastronomiskās īpatnības. Lasot tālāk, uzzināsi, ko katram tūristam vajadzētu nogaršot Grieķijā un kā izvairīties no “tūristu lamatām”, lieki nepārmaksājot par garšas baudījumu.

Demokrātiskā Grieķijas virtuve

“Stāstot par Grieķijas ēdieniem un ēšanas īpatnībām, balstīšos uz savu pieredzi,” teic Ilona. “Galvenais, ko vajadzētu atcerēties un saprast, –

no tradicionālās grieķu virtuves nevajag gaidīt augstās pavārmākslas brīnumus un neparastas produktu kombinācijas, jo Grieķijā ēdieni ir ļoti vienkārši.

Kā man teikts, lielākā daļa ēdienu ir radušies aiz nabadzības – laikos, kad nav bijis ko ēst.”

Tādēļ ir saprotams, kāpēc grieķu ēdienos nozīmīga loma ir vietējiem produktiem – svaigiem dārzeņiem, zivīm, olīveļļai, vīnam, gaļai un graudaugiem, sieram, maizei, olīvām, garšaugiem un jogurtam.

Tverot Grieķijas garšu, nedrīkst aizmirst, ka šīs valsts kulinārija ir ļoti ietekmējusies no kaimiņu valstīm, tāpēc tajā var sastapt kaut ko no Bulgārijas, Turcijas un citu valstu garšām.

Grieķu neparastie ēšanas paradumi

Ilona stāsta, ka viens no zīmīgākajiem grieķu kulinārajiem paradumiem ir ēšana vēlu vakarā: “Tavernas un restorāni vienmēr pilni tieši vakaros pēc pulksten 20-21. Grieķi ir pieraduši ēst vēlās vakara stundās, pulcēties, satiekot draugus, radus, kolēģus un kopīgi dodoties “svinēt dzīvi” tavernās.

Nav brīnums, ka “lielā ēšana” notiek tieši vakaros, jo dienas laikā Grieķijā bieži vien ir tik spēcīgs karstums, ka ēst galīgi negribas.

Līdz ar to kārtīga maltītes ieturēšana vienmēr notiek, kad saule noriet un karstums atkāpjas.”

Eiropā un Latvijā cilvēki restorānos vai krodziņos pārsvarā pie galdiņiem sēž pāros vai mazos bariņos, pasūtot katrs savu ēdienu, bet grieķi nereti tavernās bieži svin dzīvi lielās kompānijās, turklāt pirms ēdiena pasūtīšanas vispirms noskaidro visu vēlmes un tad veic pasūtījumu par visiem pie galda sēdošajiem, pēcāk daloties ar ēdienu. “Grieķi pie viena galda sēž kā viena saime, neatkarīgi, vai esat labi draugi un pazīstami daudzus gadus, vai tikai šodien iepazinušies,” skaidro Ilona.

Vēl viens latviešiem nesaprotams grieķu ēšanas paradums ir dalīšanās ar ēdienu un ēšana no koplietošanas šķīvjiem. Grieķijā ēdieni parasti tiek servēti mazos šķīvjos un izdalīti uzkodu šķīvja izmēra trauciņos, kurā attiecīgi pats var salikt to, ko vēlas nobaudīt.

“Ierodoties Grieķijā, man tas bija nesaprotami un pārņēma šausmas, ka kāds var ar savu dakšu “ķeksēt” salātus vai nokniebt gaļu, kas servēta uz koplietošanas šķīvja, un uzreiz iebāzt mutē.

Man tas likās nekulturāli un nehigēniski. Taču grieķi tam nepievērš uzmanību, un gandrīz vienmēr ēdieni kompānijās tiek pasūtīti lielā daudzumā, dažādi un “uz visiem”.”

Kas jāņem vērā, izvēloties ēdienu: ieteikumi tūristiem

Ilonas mīļākie grieķu virtuves ēdieni ir jūras veltes, kuras ne vien Krētā, bet arī visā Grieķijas Vidusjūras piekrastē ir pieejamas liela klāstā. “Astoņkājis vai kalmārs uz grila kopā ar kartupeļiem, kas zeltaini apcepti eļļā, gluži kā kartupeļi frī fritierī, tikai gatavoti mājas gaumē - vārīti lielā eļļas daudzumā uz pannas. Arī tzatziki mērce, grieķu salāti ar fetas sieru un klāt mājas baltvīns – vienkārši, bet tik garšīgi!”

Viņa brīdina, ka, izvēloties ēdienu, īpaša uzmanība ir jāpievērš jūras produktu svaigumam.

“Es noteikti neieteiktu pasūtīt jūras produktus, esot kalnu ciematos, jo tad nav zināms produkta svaigums un pastāv iespēja saindēties, nākamās dienas pavadot ar vēdergraizēm un vemšanu – labākajā gadījumā.”

Ilonas ieteikums tūristiem – lai izvairītos no liekiem riskiem, izvēloties ēdienu, ņemt vērā konkrētās vietas lokāciju. Tā, piemēram, dodoties uz kalniem, prātīgāk ir izvēlēties gaļas ēdienus, piemēram, jēra vai kazas gaļu, kas cepta uz iesma, cūkgaļas vai vistas gaļas souvlaki, kas ir analogs mūsu šašlikiem, tikai gabaliņi ir mazāki un tiek vērti uz bambusa iesmiņiem.

“Man personīgi šāds šašliku variants vairāk patīk, jo gaļa, kas sagriezta mazākos gabaliņos, ātrāk pagatavojas. Arī pats iesms ir mazāks, attiecīgi - var izvairīties no pārēšanās un, ja nepieciešams, ir vieglāk iesmiņus paņemt uz mājām,” skaidro Ilona, piebilstot, ka,

pretēji Latvijā pieņemtajam, Grieķijā ir ļoti populāri ņemt neapēsto ēdienu uz mājām, pat ja tā ir pusizēsta salātu bļoda vai giross. 

Interesanti, ka grieķi girosu parasti bauda, ievīstot to pitas maizē. Tad visa kompozīcija tiek papildināta ar svaigiem dārzeņiem, kāpostiem, fetas sieru, mērci un frī kartupelīšiem. Gaļai raksturīgo garšu panāk ar piedevu palīdzību – kā garšvielas tiek pievienota sāls, pipari, pētersīļi, ķiploki, oregano un reizēm pat kanēlis un muskatrieksts.

Savukārt, dodoties uz mazajiem piejūras ciematiem, kur ir skaidrs, ka zvejnieki restorāniem un tavernām piegādā svaigus šorīt nozvejotus jūras produktus, tos tad arī vajadzētu izvēlēties: zivis, jūras ežus, astoņkājus un gliemenes.

Jā māc šaubas par vietējās tavernas godīgumu cenu ziņā vai par produktu svaigumu, Ilona iesaka jautāt padomu kādam no vietējiem vai aprunāties ar viesnīcas darbiniekiem, kuri noteikti ieteiks vietas, kur gardi un lēti paēst. Protams, jārēķinās ar to, ka nereti tiks ieteiktas tavernas, kurās strādā kāds radinieks vai draugs.

“Iecienītākie ēdieni, ko es ieteiktu pasūtīt tavernās, ir dažādas uzkodas, līdzīgi kā spāņu tapas, tikai grieķi šo ēdiena pasniegšanas stilu dēvē par “meze”,”

skaidro Ilona.

Lūk, ēdieni, ko Ilona iesaka nogaršot katram, kurš vēlas iepazīt Grieķijas garšas:

• Souvlaki – grieķu šašliks;
• Pita giross – Grieķijas “fast food” klasika;
  

  Pita giross

  Ilonas Beinarovičas privātais arhīvs

• Dakos - miežu sausiņš, izmērcēts olīveļļā, kas papildināta ar sasmalcinātiem tomātiem, drupinātu fetas vai “mizithra” sieru un kaltētu oregano;
• Horta – vārīti zaļumi. "Ja vēlas cita veida salātus. Ļoti garšoja. Jāpiezīmē, ka ne visās vietās šos pasniedz, jo sastāvdaļas esot grūti “ievākt/atrast”. Ēdiens sastāv no viegli vārītiem lapu zaļumiem, cigoriņiem, pienenēm vai sinepēm, ko pasniedz ar citronu vai etiķi un olīveļļu";
• Kolokithokeftedes – cukīni plācenīši;
• Tiropita – grieķu siera pīrāgs;
• Spanakopita jeb grieķu spinātu pīrāgs – gatavots no filo mīklas, kas apziesta ar olīveļļu un gardu pildījumu – fetas sieru, spinātiem un sīpoliem;
• Saganaki – cepts siers;
• Dolmades – pildītas vīnogu lapas ar rīsiem;
• Mousaka – sacepums no liellopa/jēra gaļas, kas sautēta tomātu mērcē un pēc tam pārlieta ar ceptiem baklažāniem un krēmīgu bešamela mērci. “Man personīgi šis ēdiens sajūsmu neizraisīja, jo šķita visnotaļ trekns. Grieķiem gan tas ļoti garšo un rada māju sajūtu,” - tā Ilona;
• Pastitsio jeb grieķu lazanja;
• Giouvetsi – liellopa gaļas sautējums ar orzo makaroniem, kas pēc formas līdzinās rīsiem;
• Briam – gards veģetārais ēdiens, kas sastāv no cukīni, baklažāniem un kartupeļiem, kas sajaukti ar tomātu mērci un oregano.

“Esot Krētā, noteikti vajadzētu saņemties pagaršot vīngliemežus, kas skaitās viens no Krētas salas tradicionālajiem ēdieniem. Pati gan pamēģināju drīzāk ķeksīša pēc – šis nebija ēdiens, ko es vēlētos nogaršot bieži,” smej Ilona.

Grieķu deserti un dzērieni

Pēc kārtīgas maltītes grieķi ir iemīļojuši dažādus saldumus. Viens no iecienītākajiem ir sīrupā vārīti valrieksti, citrusaugļi un citi gardumi, kas tiek saukti par karotes saldumiem un tradicionāli tiek pasniegti kopā ar glāzi ūdens.

Grieķijā īpaši iecienīts konditorejas izstrādājums ir loukoumades – virtuļi, kas pārklāti ar medu, tiek pasniegti dažādos veidos – ar valriekstiem, sezamu, kanēli u.c. Vēl viens saldummīļu sapinis ir baklava – kārtainās filo mīklas deserts ar medu un riekstiem.

“Desertā iesaku pamēģināt meloni vai arbūzu ar fetas sieru – kā grieķi man teica, tikai vietējie šādi ēd arbūzu.

Savukārt mans favorīts no grieķu desertiem ir Krētas salas saldā siera maizīte/bulciņa “kalitsounia”, kas ir analogs latviešu biezpienmaizītei un lieliski sader kopā ar leģendāro grieķu kafiju.

Viena no iecienītākajām izvēlēm tūristu un vietējo vidū ir “frappe” – kafija ar putotu pienu un ledus gabaliņiem, kas kārtīgi sakratīta. Paši grieķi šo dzērienu dēvē par “frapés”.

Populāra ir arī itāļu espreso versija grieķu izpildījumā jeb “ellinikos”.

Grieķijā Ilona iesaka pagaršot arī vietējos “ugunsūdeņus” – grieķu degvīnu rakiju, kas gatavots no vīnogām un anīsa, rakomelo – no rakijas, medus un garšvielām (īpaši piemērots baudīšanai vēsākās dienās), brendiju “tsipouro” un tradicionālo anīsa dzērienu ouzo, kas veicinās gremošanu pēc sātīgās maltītes. Interesanti, ka atšķaidot ouzo ar ūdeni, dzēriens kļūst pienbalts.

Un, protams, nevajag aizmirst arī par saulainās Grieķijas vīnu daudzveidību.

Garšu ceļojums uz Grieķiju tevi jau gaida!

Svarīgi!

Šobrīd, plānojot brīvdienas, ir svarīgi sekot informācijai par Covid-19 drošības pasākumiem, kas tiek piemēroti lidostās, lidojumu un transfēru laikā, kā arī viesnīcās. Aktuālo informāciju par drošu ceļošanu pandēmijas apstākļos iepriekš apkopojām šajā rakstā.

"Novatours” ir vadošais tūroperators Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kas nodrošina šodien iegādāto pakalpojumu stabilitāti arī nākotnē. Tūroperators organizē brīvdienu un ekskursiju braucienus ar čarterlidojumiem. "Novatours” garantē kvalitatīvus, uzticamus un drošus ceļojumu risinājumus pat uz vistālākajiem galamērķiem.