Mākslai viennozīmīgi piemīt spēja iedvesmot tās skatītāju. Māksla var likt mums domāt, sapņot un arī atrast jaunu nozīmi dzīvē. Un, kā izrādās, māksla var arī padarīt mūs ļoti izsalkušus! Lūk, izcilākie desmit klusās mākslas gleznu piemēri, kurus katram kaut cik inteliģentam cilvēkam vajadzētu pazīt. Izglītojies, noderēs vai vismaz - sajutīsi izsalkumu!

Šis slavenais mākslas darbs ir viens no Vašingtonas Nacionālās mākslas galerijas lielākajiem dārgumiem! 19. gadsimtā ēdienu gleznošana bija ļoti populāra, bet ēdienu klusās dabas un virtuves ainas tikai nedaudziem izdevās labāk par franču reālisma mākslinieku Antuānu Volonu (Antoine Vollon). Volona fanu vidū bija tādi spīdekļi kā franču rakstnieks Aleksandrs Dimā, kurš kolekcionēja daudzas viņa gleznas. Ikviens, kurš šo darbu ir aplūkojis, komentē vēlmi uz tikko ceptas maizes uzklāt tieši šī sviesta kārtiņu - par to domājot, jau mutē sariešoties siekalas. Šī milzu sviesta pika jeb kalns un tā bagātīgās detaļas un faktūra stāsta visu, kas jums jāzina par to, kāpēc mākslinieks bija tik populārs.

Bet par šo gleznu pats Vinsents van Gogs (Vincent van Gogh) ir izteicies: "Tas ir "labākais, ko esmu radījis." Mākslinieka iecere bija attēlot zemnieku dzīvi tādu, kāda tā bija patiesībā, – un Nīderlandē tas nozīmēja ēst daudz kartupeļu. Viņš ar nolūku izvēlējās rupjus un neglītus modeļus, domājot, ka tie izskatīsies dabiski. Van Gogu, visticamāk, iedvesmojis holandiešu mākslinieks Jozefs Israels, kura darbam "Zemnieku ģimene pie galda" ir nenoliedzami līdzīga kompozīcija. Lai gan pati glezna ir vizuāli hipnotizējoša, tai ir arī gara un dramatiska vēsture, kas arī padara to gana īpašu, lai vēlētos to redzēt klātienē. 1988. gadā zagļi no Krēlera-Mīlera muzeja Oterlo nozaga agrīno "Kartupeļu ēdāju" versiju, bet nākamajā gadā muzejs to atguva. Tikai dažus gadus vēlāk, 1991. gadā, zagļi no Van Goga muzeja Amsterdamā nozaga gleznas galīgo versiju, bet bēgot zagļu automašīnai uzsprāga riepa, un viņi bija spiesti atstāt gleznu un bēgt kājām.