Pirmā un galvenā lieta ir sterilas burkas un vāciņi. Nākamā - atbilstošs cukura daudzums, kas rūpēsies par to, lai ogas nebojātos, bet ir vēl kāds triks, ko saimnieces mēdz izmantot, lai būtu drošas, ka ievārījumi glabāsies ilgi.
Kā pasargāt ievārījumus no pelējuma? (1)
Katra pieredzējusi saimniece zina, cik daudz ogu un augļu, cik daudz cukura un cik daudz laika un pūļu nepieciešams, lai pagatavotu gardu un kvalitatīvu ievārījumu. Bet gadās tā, ka līdz ēšanai nemaz netiekam, jo burciņā jau redzam pelējumu. Jā, ir produkti, kurus var turpināt lietot uzturā, ja uz tā ir parādījusies pelējuma sēne, bet ievārījumi ir pavisam cits stāsts. Portāls “Postimees” atklāj kādu metodi, kas ļauj pasargāt ievārījumus no pelējuma veidošanās.
Kā pareizi gatavot ievārījumu, lai novērstu pelējumu
Vāki un burkas ir jāsterilizē verdošā ūdenī, tvaikā vai krāsnī. Pirms burciņas pilda, tās nedaudz jāatdzesē, bet vēlams, lai tās būtu siltas. Kāpēc? Šī metode ļauj izvairīties no kondensāta veidošanās, kas palielina pelējuma risku. Un vāciņi – tie jāaizskrūvē maksimāli cieši.
Kad ievārījums sapildīts burciņās, uz tā augšējās kārtas var likt pergamentu, kas izmērcēts degvīnā. Tā kalpos kā papildu aizsardzība pret saldā našķa pelēšanu.
Ļoti būtiski ir izmantot pārbaudītas receptes un izmantot tik daudz cukura, cik norādīts. Cukurs rūpējas par to, lai augļi un ogas būtu kārtīgi iekonservēti, un, ja tā būs par maz, vari būt drošs – no pelējuma neizvairīties.
Kā pārbaudīt, vai cukura ir pietiekoši? Kad ievārījums izvārīts, uzlej pavisam nelielu daudzumu uz šķīvja un, ja tas neizplūst, tad visam jābūt kārtībā.
Vai ir iespējams izglābt ievārījumu, kad ir parādījies pelējums?
Minimāla iespēja, bet ir. Noņem ar karoti plašu ievārījuma kārtu, kur bijis pelējums. Tad no jauna uzvāri un pildi sterilizētās burkās.
Bet to pilnīgi noteikti nedrīkst darīt, ja pelējums ievārījumā ir jau sen un biezā slānī. Šāds burciņu saturs diemžēl ir jāizmet.