Iecienītie "Valmieras" salāti, "Rūjienas" salāti, "Matīšu mednieciņi": vēsture un oriģinālās receptes

Bijušā Valmieras rajona pavāri un konditori Latvijā tikuši augstu vērtēti. 20. gadsimta 60., 70. gados sabiedriskajā ēdināšanā ieviesa jaunas iekārtas un tehnoloģijas. Uz tolaik moderni aprīkotajiem Valmieras rajona ēdināšanas uzņēmumiem pēc pieredzes brauca no visas valsts. Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva vietnē www.redzidzirdilatviju.lv var noskatīties 1965.gada kinožurnāla sižetu (skaties šeit) par jaunatklāto Valmieras tirdzniecības kompleksu ar ēdnīcu un restorānu “Gauja”.

Lai palielinātu arī ēdienu sortimentu, rajona patērētāju biedrību savienība rīkoja pavāru, konditoru konkursus. Valmieras zonālā valsts arhīva Valmieras rajona patērētāju biedrību savienības fonda valdes sēžu protokolos ir lasāmi Valmieras rajona patērētāju biedrību savienības un rajona kulinārijas padomes lēmumi par firmas ēdienu, konditorejas izstrādājumu un dzērienu receptūru apstiprināšanu.

Valmieras rajona patērētāju biedrību savienība apvienoja Valmieras, Rūjienas, Mazsalacas patērētāju biedrības. Jaunajiem ēdieniem doti tādi skanīgi nosaukumi kā “Gaujas veltnis”, sacepums “Gauja”, salāti “Rūja”, “Rūjienas romšteks”, “Matīšu mednieciņi”, torte “Salaca”, “Rūjas veldze”. Arī Valmierai ir savi salāti, un to autore ir restorāna “Gauja” pavāre Ruta Bušmane. Recepte apstiprināta 1969.gada 13.jūnijā un “ieviesta ražošanā”.

Salāti “Valmieras”

                             Brutto       Pusfabr.

1. Siers Holandes      2.700        2.500

2. Majonēze               -            2.000

3. Tomātu mērce asā   -            0.500

4. Gurķi marinēti       5.460       3.000

5. Olas gab.              50           2.100

Iznākums: 10.000 kg

Holandes sieru sarīvē uz rupjas rīves, marinētos gurķus sagriež salmiņos, olas baltumu sasmalcina, dzeltenumu saberž ar majonēzi. Majonēzei pievieno tomātu mērci, pēc tam savieno ar gurķiem un sieru. Grezno ar olu, sieru vai gurķiem. (LNA VAZVA, 470.f., 7.apr., 11.l., 85.lp.)

Pārlapojot preses izdevumus

“Hemingvejs un arī citi rakstnieki savos romānos daudz vietas atvēlējuši varoņu pusdienu un vakariņu aprakstiem, uzburot lasītāju iztēlē visfantastiskākās lietas. Bet pavārmākslas burvju netrūkst tepat Valmierā

Vai esat kādreiz baudījuši buljonu ar aknu klimpām, kāpostu tīteņus ar biezpienu vai sēnēm? Varbūt vēlaties gaļas “Kastaņus” vai bifšteku "Kaktuss”? Un kā jums garšo atspirdzinošais dzēriens “Rūjas veldze” vai kafija “Lotoss”? Un izslavētie “Valmieras” vai “Mēlīšu” salāti? Pavārmākslas talantu šo un vēl citu ēdienu gatavošanā izmēģinājušas gan pavāres meistares Ruta Bušmane un Raisa Daņiļenko, gan šefpavāre Velga Miķelsone un citi. Matīšu ēdnīca firmas ēdiens ir "Matīšu mednieciņi", pikantās desiņas. Rencēnos īpašas ir darzāju sinepes. Ēdnīcas šefpavāre Ilga Atlāce tās gatavo pēc savas receptes. Bet rudens pusē viņa rencēniešus ciena ar sēņu pastēti,” Valmieras rajona ēdnīcu piedāvājumu kārdinoši aprakstīts 1983. gada 17. augusta Valmieras izdevumā “Liesma” (Nr.129).

Sazinoties ar Matīšu bibilotēku, noskaidrojām, ka rakstā pieminēto "Matīšu mednieciņu" autore ir kādreizējā Matīšu ēdnīcas šefpavāre Viktorija Blumberga. Matīšu ēdnīcas pavāru veikums ticis cildināts arī tā laika preses izdevumos, tostarp arī 1980. gada 3. jūnija laikrakstā “Liesma” (Valmiera; Nr. 87.): "Matīšu ēdnīcas ierosinājumu grāmatā talcinieki no Rīgas ne vienreiz vien atstājuši ierakstus: “Paldies par garšīgajām pusdienām un laipno apkalpošanu!” Laba slava ir Matīšu konditoru gatavotajai produkcijai, par ēdnīcas firmas ēdienu - “Matīšu mednieciņi” nemaz nerunājot.”

Vēsturiskās receptes

Lūk, vēl pāris receptes un tehnoloģiskie apraksti no LNA VAZVA krājuma, kas savulaik sastādīti atbilstoši sabiedriskās ēdināšanas vadlīnijām. Tās ir visai reti sastopamas un interesantas sava laika sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības servisa vēstures liecības. Arhīva dokumenti liecina par sākotnējām receptēm, jo to sastāvdaļas laika gaitā piedzīvojušas izmaiņas.

Atspirdzinošais dzēriens “Rūjas veldze”

1. Kafija melna    4 kg

2. Dzērveņu sula  8 kg

3. Cukurs            1 kg

4. Ūdens             7 -

Iznākums: 20 kg

Novārītu, atdzesētu ūdeni sajauc ar cukuru, sulu, atdzesētu melnu kafiju. Tur aukstā vietā un pie pasniegšanas var ielikt ledu. (LNA VAZVA, 470.f., 7.apr., 11.l., 82.lp.)

Aicinām izmantot kādu no šīm receptēm! Lai labi garšo!

***

Izmantotie avoti: Rone. M. Nekas nenāk pats no sevis// Liesma. - 2019. 5.aprīlis. 3.lpp.