Gruzijas pussaldais. To bija iecienījuši gan Staļins, gan Elizabete II

Gruzijas vīndaris pie kvevri 1881. gadā FOTO: Wikipedia.org

Latvijai draudzīgā Gruzija ir viens no vecākajiem vīnu ražošanas reģioniem Eiropā. Tur iedzīvotāji ir piekopuši un glabājuši labākās vīna darīšanas tradīcijas paaudžu paaudzēs līdz pat mūsdienām.

5000 gadu seni vīnogu kauliņi

Jau pirms septiņiem tūkstošiem gadu auglīgajās un saulainajās Gruzijas ielejās kultivēti dažādi vīnogulāji. Vīna darīšana ir Gruzijas nacionālais lepnums, nacionālās identitātes svarīga sastāvdaļa. Tieši Gruziju uzskata par pasaules vīna darītavas dzimteni - tas neapšaubāmi ir viens no senākajiem vīnu ražošanas reģioniem. 

Dažādi arheoloģiskajos izrakumos atrasti priekšmeti - amatniecības, keramikas izstrādājumi - šodien kā dzīva liecība glabājas Gruzijas Nacionālajā muzejā. Tur aplūkojamas arī vīnogu sēkliņas, kuru vecums ir pieci tūkstoši gadu. Muzejā glabājas arī kāds apzeltīts zizlis ar vīnogu ķekaru no 5. gadsimta pirms mūsu ēras.   

Gruzijā vīnu izsenis dzer no raga, arī no ādas gatavotiem traukiem. Šī tradīcija ir dzīva arī šodien. 

"Gruzijas vīnam unikālo garšu dod saule – spožā saules gaisma ogas padara saldākas, kas savukārt vīnam piešķir noteiktas garšas variācijas,"

sarunā ar TVNET saka vīndare un uzņēmēja Tamuna Markozašvili. 

Vīna darīšanai Gruzijā izmantoja īpašus olas formas māla podus jeb kvevri. Šajos tuvējos kalnos iegūto mālu traukos notika vīna fermentācija un uzglabāšana. Kvevri izgatavoja augstas raudzes meistari, kas šo māku apguvuši no saviem senčiem. Tvertnes pagatavoja ar rokām pēc īpašas tehnoloģijas, trauku kārtu pēc kārtas apdedzinot ceplī. Gatavos traukus ieraka zemē līdz kaklam, tad piepildīja ar samaltām vīnogām, vīnogu sēklām un mizām.

Regulāri maisot, ļāva vīnam rūgt divas nedēļas, tad stingri nosedza un apklāja ar smiltīm, lai vīnu novecinātu, izkāstu un liktu mucās. Šis vīna darīšanas veids kā unikāla pieredze jau iekļauts UNESCO Kultūras mantojuma sarakstā.

Neolīta laikmeta kvevri Gruzijas Nacionālajā muzejā FOTO: Reuters/ScanPix

Liels vīnu cienītājs - Staļins

Īpaši jāizceļ arī padomju gadi, kad īpaši uzplauka Gruzijas vīnu darītavu industrija - viena no no darītavām "Tbilvino" savus dzērienus piegādāja pat Kremlim. Liels pussaldo Gruzijas sarkanvīnu cienītājs bija Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālkomitejas (PSKP CK) ģenerālsekretārs Josifs Staļins. Klīst leģendas, ka vīns no Krievijas tālāk nonācis pat līdz karalienes Elizabetes II vīna pagrabiem.

Tiesa, Padomju Savienība vienlaikus ieviesa arī daudzus ierobežojumus un aizliegumus. Padomju gados strauji auga pieprasījums tieši pēc lētajiem vīniem, un vīna ražotājiem tolaik bija mērķis radīt pēc iespējas lētāku produkciju un lielākos daudzumos. Šā iemesla dēļ arī vīna kvalitāte tolaik strauji kritās. Turklāt vīna darīšana šajā laikā bija centralizēta un vienota, privāti uzņēmumi nepastāvēja. Pozitīvs aspekts bija atļauja mazajiem audzētājiem ražot vīnu savai lietošanai, tāpēc mazajās vīnogu audzētavās tika saglabātas daudzas senas vīnogu šķirnes. Tiesa, ilgtermiņā šie ierobežojumi neietekmēja vīna kvalitāti, bet radīja pilnīgi pretēju efektu – tas kļuva labāks.

Ja Ukraina bija PSRS maizes klēts, tad Gruzija - vīna pagrabs.

"Ir jāsaprot, ka labs un kvalitatīvs vīns ir tāds, kas ir pēc iespējas tīrāks, – tam nav pievienoti mākslīgi konservanti vai sintētiskas garšu uzlabojošas vielas. Tomēr, ja galvenais mērķis ir piedāvāt kvantitāti, nevis kvalitāti, tad vīna ražošana ar ķimikālijām ir neizbēgama, bet produkts nav tik labs. Tiklīdz sabruka PSRS, zuda arī dzelžainie regulējumi attiecībā uz vīna ražošanu un izplatīšanu. Radās veselīga konkurence, un vīna ražotāji sāka sacensties savā starpā nevis kvantitātē, bet kvalitātē," notikumos pirms piecdesmit gadiem komentē Markozašvili.

Uzņēmēja Tamuna Markozašvili FOTO: Publicitātes foto

Tiesa, deviņdesmitie gadi Gruzijas vīna industrijai bija lielu izaicinājumu un pārbaudījumu laiks. Gruziju skāra karš, bija aizlaisti vīnogulāji, sekoja ekonomiskā krīze. Arī Mihaila Gorbačova cīņa pret alkoholismu darīja savu. 

Mihaila Gorbačova laikā 1985. gadā Augstākās Padomes Prezidijs izdeva dekrētu “Par pasākumiem žūpības un alkoholisma apkarošanas pastiprināšanai un kandžas tecināšanas izskaušanai”, kas būtiski samazināja arī vīnogu lauku platības Gruzijā. Tiesa, cilvēki iemācījās apiet arī šo likumu, kā daudzus citus.

Piemēram, likums paredzēja, ka vienam kafejnīcas apmeklētājam varēja pārdot tikai 100 gramus stiprā alkohola vai 200 gramus vieglā – vīna, tajā skaitā gruzīnu, vai šampanieša. Arī veikalos tika noteikti ierobežojumi – alkoholu ierobežotā daudzumā varēja iegādāties tikai no plkst. 14. Līdz ar to pie veikaliem, kur tirgo grādīgos dzērienus, veidojās rindas un pieprasījums bija lielāks nekā piedāvājums.

Tomēr ar laiku situācija stabilizējās. Šobrīd Gruzijā ir neskaitāmi daudz vīna ražotņu, it īpaši Kahetijā. Tur audzē aptuveni 70 procentu Gruzijas vīnogu. Te jāpiebilst, ka, līdzīgi kā Francijā, arī Gruzijā vīni savu nosaukumu iegūst no reģionu vai ieleju nosaukumiem, gluži kā Bordo vai Burgundijas vīni.

Klimats un šķirnes

Gruzijas klimatiskie apstākļi ir kā radīti, lai audzētu vīnogas. Gruzijā valda siltas, saulainas vasaras, pa vidu maigas ziemas. Vīnogulāju laukus apūdeņo kalnu strauti - mērenais klimats un mitrais Melnās jūras gaiss rada perfektus nosacījumus, lai audzētu vīnogulājus.

Vīnam unikālo garšu dod tieši saule – spožā saules gaisma ogas padara saldākas, kas savukārt vīnam piešķir noteiktas garšas variācijas.

"Mūsu vīnam unikalitāti piešķir arī mīlestība, ar kuru tiek gatavoti dzērieni. Šeit tas nav tikai bizness. Cilvēki tajā ieliek visu savu sirdi. Mēs rūpējamies par katru vīnogulāju kā par saviem bērniem – ikviens vīndaris apčubinās katru no saviem stādiem, lai spētu izaudzēt vissulīgākās un gardākās ogas," piebilst vīndare.

Kopumā pastāv aptuveni 500 Gruzijas vīnogu šķirnes, no kurām oficiāli tiek kultivētas 38. Austrumu un Centrāleiropā plaši tiek izmantotas Rkatsiteli šķirne (baltās). Pateicoties augstam skābes līmenim, no tām iegūst īpaši augstas kvalitātes vīnu. Savukārt piesātinātu sarkanvīnu iegūst no Saperavi vīnogām. Vēl populāra šķirne ir Mtsvani, ko nereti sajauc ar Rkatsiteli, lai izbalansētu aromātu.

Gruzijas vīnus var iedalīt saldajos,  pussaldajos, pussausajos un sausajos - parasti šajos vīnos ir sajauktas vairākas šķirnes. Vispopulārākie ir tieši jau minētā Staļina iecienītie - pussaldie vīni. 

Gruzijas vīnogas FOTO: Unsplash

Mūsdienās Gruzijas vīns tiek eksportēts uz teju visām pasaules valstīm, īpaši Dienvidkoreju, Ķīnu un Japānu. Arī ASV Gruzijas vīns ir ļoti populārs. Pirms 2006. gada lielākais vīna eksports bija uz Krieviju, bet pēc Vladimira Putina pret Gruziju vērstās kampaņas tika atrasti jauni ceļi uz citiem pasaules tirgiem.

Raksts tapis sadarbībā ar Gruzijasvini.lv.

Uz augšu
Back