Kāds vīns vislabāk sader ar šašliku (8)

Gruzija pamatoti var pretendēt uz vīna dzimtenes statusu, jo arheoloģiskie materiāli apliecina, ka šīs valsts teritorijā vīndaru tradīcijas eksistēja jau pirms vairāk nekā septiņiem tūkstošiem gadu. Daudzi uzskata, ka latīņu vārds vino cēlies no gruzīnu vārda gvino.

Tikai nedaudzas pasaules mazās nācijas var piedāvāt saviem viesiem tādu daudzveidību kā Gruzija. Šīs valsts vīndaru veikumu savos darbos jau izsenis ir cildinājuši arī mākslas un zinātnes dižgari. Tā, piemēram, ķīmisko elementu tabulas “tēvs” Mendeļejevs savulaik rakstījis, ka “pa visu Krieviju ir izplatījusies Kaukāza, Krimas un Besarābijas vīnu lietošana, kas izceļas ar augstu kvalitāti, pareizu pagatavošanu un markām – it īpaši Kahetijas, kas tiek uzskatīta par vīnogu dzimteni”. Savukārt krievu dzejnieks Puškins Gruzijas vīnus slavējis kā Burgundijas vīnu cienīgus līdziniekus.

Mūsdienu Gruzijas vīnu vētrainā vēsture sākas 1985. gadā, kad visā Padomju Savienībā ieviesa slaveno Gorbačova “sauso likumu". Tika zaudēts Afganistānas karš un izcirsti Gruzijas vīna dārzi. PSRS sabrukums deva būtisku atspērienu ne vien Gruzijas politiskajā, bet arī lauksaimniecības dzīvē. Viss bija mierīgi līdz 2006. gada militārajam konfliktam ar Krieviju, kas rezultējās pilnīgā vīna eksporta iesaldēšanā - ironiski, taču vīna darīšanas ziņā tas Gruzijai nāca pat par labu. Ņemot vērā, ka līdz šim Krievija bija viens no lielākajiem Gruzijas vīnu patērētājiem, ar vīna kvalitātes celšanu neviens īpaši neaizrāvās. Pieaugot vajadzībai pārdot savu preci, Gruzijas vīna ražotājiem beidzot nācās saskarties ar Eiropas līmeņa konkurenci, kas, loģiski, aktualizēja arī visus ar jēdzienu “labs vīns” saistītos jautājumus. Protams, arī pirms tam Gruzijā bija atrodami ļoti kvalitatīvi dzērieni, taču 2008. gads iezīmēja masveida pagrieziena punktu šīs valsts vīna darīšanas vēsturē.

Kāpēc lielveikala vīnu kvalitāte “lēkā”?

Lielveikalā, stāvot pie vīna plauktiem, nudien var apžilbt no izvēles dažādības. Problēma sākas brīdī, kad no bagātīgā piedāvājuma jāizvēlas viena vienīga pudele. Ja līdz šim Gruzijas vīniem ir lepni soļots garām, tad ir īstais brīdis piestāt un pakavēties, jo patiesībā bez lētajiem saldajiem vīniņiem, ar kuriem vidusmēra latvietim asociējas Gruzijas vīnu piedāvājums, ir gana daudz citu vīna stilu, ko būtu vērts iepazīt.

Latvijas tirgū populārākie ir vīni Tsinandali, Kindzmarauli, Mukuzani un Khvanchkara, kas tiek gatavoti no Rkatsiteli, Saperavi, Aleksandrouli un Mujuretuli vīnogu šķirnēm. Pateicoties plašajai vīnogu dažādībai, Gruzijas vīnu klāstā atrodami baltvīni, sarkanvīni, rozā vīni, kā arī Gruzijai īpaši raksturīgie oranžie vīni. Oranžo vīnu garša mūsu platuma grādiem var šķist neierasta, taču, dodot tiem iespēju sevi pierādīt, pat ļoti baudāma.

Izvēloties vīnu, jāņem vērā, ka vīna pirkšana lielveikalā savā ziņā ir laimes spēle – var paveikties, bet var arī nošaut garām. Pat pērkot vienas markas un gada vīnu, garša un kvalitāte ik reizi var būt nedaudz atšķirīga. Tas skaidrojams ar to, ka lielražotāji vīnogas mēdz iepirkt, vīnogu garšas īpašības mēdz būt ļoti atšķirīgas, tādēļ, pat strikti kontrolējot tehnoloģiskos procesus, galaprodukta kvalitāte un garša var “lēkāt”.

Drošāka izvēle ir mazo vīna darītavu produkcija, kur pats darītājs burtiskā nozīmē ir stāvējis klāt visam procesam no vīnogu novākšanas līdz vīna pildīšanai pudelēs. Lielveikalu vīni lielākoties ir paredzēti tūlītējai baudīšanai, kolekciju vīni tur nebūs nopērkami. Gruzijas mazo vīna darītavu veikums jāmeklē specializētajos vīna veikalos, kur zinoši konsultanti palīdzēs izvēlēties piemērotāko produktu, ņemot vērā klienta vēlmes.

Gruzijas vīnu “teicamnieki”, ko vērts nogaršot

Pēdējo 20 gadu laikā Gruzija ir nogājusi garu ceļu, veicot uzlabojumus kvalitatīvu galda vīnu ražošanā. No slavenākajām baltajām vīnogām, kā Rkatsiteli un Mtsvane, tiek ražoti svaigi un citrusaini vīna stili, piemēram, Alazani un Tsinandali. Ievērības cienīgi ir arī Tsolikouri un Tvishi, kas tiek gatavots no Tsolikouri vīnogu šķirnes. Savukārt sarkano vīnogu vidū izteikts līderis ir Saperavi, kam seko Aleksandrouli un Mujuretuli.

Slavenākie sarkanvīna stili noteikti būs Khvanchkara, Kindzmarauli, Mukuzani un Saperavi. Starp citu, līdzīgi kā Francijas apelācijām, piemēram Chablis, arī Gruzijas vīnu stilu nosaukumi sakrīt ar reģionu un apelāciju nosaukumiem, tāpēc, pērkot gruzīnu vīnus, to stili patiesībā jau pasaka priekšā vīna veidu un to, no kādām vīnogām tas gatavots. Lūk, daži Gruzijas vīna stilu teicamnieki, kuru nosaukumus vērts atcerēties un pudeļu saturu nogaršot.

Alazani – šajā stilā atrodami gan baltie, gan sarkanie vīni, taču sarkanvīni būs mazāk populāri. Nosaukums radies no Alazani upes un tāda paša nosaukuma ielejas, kurai raksturīga daudz augstāka gaisa temperatūra nekā citos vīna darīšanas reģionos, kas veicina arī augstāku cukura līmeni vīnogās. Pussausie baltvīni tiek gatavoti no Rkatsiteli vīnogām, tiem piemīt salmu nokrāsa, aromātā jūtami gatavi āboli un kauleņaugļi, kā arī medus notis, bet garšā pavīd cepti āboli, rozīnes, kā arī citrusains un svaigs skābums.

Khvanchkara – šis Racha-Lechkhumi reģiona vīns ir augstākās klases pussausais sarkanvīns no Aleksandrouli un Mujuretuli vīnogām. Tumša rubīnsarkana krāsa ar dūmakainu meža zemeņu aromātu, kā arī granātābola un žāvēto augļu notis garšā. Vīnu īpašu padara ļoti dzīvīgais skābums, kas palīdz sabalansēt saldumu.

Kindzmarauli – augstas kvalitātes pussauss vīns, gatavots no Saperavi vīnogām, ko kultivē Kaukāza kalnos, Kahetijas reģionā. Vīnam piemīt izteikti aromāti un ļoti samtaina garša. Tumši violeta krāsa ar izteiktām kazenēm un garšvielu notīm aromātā, garšā jūtamas tumšās ogas, garšvielas un maigi tanīni.

Mukuzani – sauss sarkanvīns, gatavots no 100% Saperavi vīnogām Kahetijas reģionā. To dara no konkrēta gada labākajām vīnogām un 2-3 gadus mēdz noturēt ozolkoka mucās, lai iegūtu noturīgu un sabalansētu garšu. Vīnā jūtamas tumšo ķiršu, šokolādes un garšvielu notis, piesātināta tumšo ogu garša un izteikti tanīni. Mukuzani uzskata par labāko sauso vīnu Gruzijā.

Saperavi - sauss sarkanvīns no Saperavi vīnogas Kahetijas reģionā. Vīnam raksturīga izteikti rubīnsarkana krāsa, aromātā jūtamas kafijas, kanēļa un kazeņu notis. Garšā rotājas tumšās upenes, anīss, labs skābums un dzīvīgi tanīni.

Tsinandali – šis sausā baltvīna stils nāk no Kahetijas reģiona un tiek ražots no Rkatsiteli un Mtsvane vīnogām. Vīnam piemīt gaiši zeltaina krāsa, spilgtas ābolu un mandeļu notis aromātā, kā arī augļaina un krēmīga garša ar piparu notīm.

Tvishi – pussausa baltvīna stils no kalnainā ziemeļu reģiona Racho-Lechkhumi. Vīnu gatavo no Tsolikouri vīnogām, tas izceļas ar citrusainu un kraukšķīgu garšu, tādām pašām aromāta notīm un noturīgu pēcgaršu.

Kaut gan Gruzijā vīns, protams, ir neatņemama mielasta sastāvdaļa, interesanti, ka gruzīni īsti neizprot mūsu snobismu un “ņemšanos” ar šī vai cita vīna saderību ar to vai citu ēdienu. Viņiem svarīgākais – lai uz galda ir ēdiens, ir vīns, bet pārējais jau ir otrajā plānā.

Ja nu kāds tiešām grib uzzināt klasisku Gruzijas vīna un ēdiena kombināciju, ar kuru pavisam noteikti nav iespējams nošaut greizi, der likt aiz auss, ka Latvijā tik populārais gruzīnu ēdiens šašliks vislabāk saderēs ar Khvanchkara vai Saperavi vīniem.

Raksts tapis sadarbībā ar Amosa.