Informācijas pārbagātības laikmetā cilvēki nereti mēdz apjukt. Termini «eko», «bio», «dabisks» šķiet pazīstami, taču saskaņā ar veikto aptauju* puse Baltijas iedzīvotāju neatšķir bioloģisku produktu ekomarķējuma zīmes.
Pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pieaug. Arī bioloģisko produktu pieejamība ir uzlabojusies, un lielākās mazumtirdzniecības ķēdes jau piedāvā bioloģiskus produktus, taču ne vienmēr piedāvājumā ir viegli orientēties, tādēļ Danonki BIO sadarbībā ar uztura speciālisti Lizeti Pugu un Ekodizaina kompetences centra vadītāju Janu Simanovsku piedāvā 4 soļus, kam pievērst uzmanību, ja ir vēlme izvēlēties patiesi bioloģisku produktu.
1. Uz produkta iepakojuma jābūt “Eiropas Savienības bioloģiskās lauksaimniecības” vai “Latvijas ekoprodukta” logo.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem mazāk nekā trešdaļa latviešu (28%) zina, ka Eiropas Savienības bioloģiskās lauksaimniecības logo (zaļā lapiņa) norāda, ka produkts ir bioloģisks.
Kaimiņvalstīs izpratne par „zaļo lapiņu“ ir mazliet augstākā līmenī, taču arī nav pārliecinoša, proti, 47% - Igaunijā un 51% - Lietuvā.
Latvijas vietējo marķējumu “Latvijas Ekoprodukts” atpazīst biežāk – turpat 2/3 iedzīvotāju. Šie ir Latvijā biežāk pieejamie ekomarķējumi, kuri garantē, ka pārtika ir sertificēta un atbilst Eiropas Savienības bioloģiskajām prasībām.
2. Rūpīgi jāiepazīstas ar produkta sastāvdaļām.
Uztura speciāliste Lizete Puga, izvēloties produktus, iesaka vienkāršu plānu: “Mēs taču zinām, ko no produkta sagaidām, ja uz marķējuma ir minētas tieši šīs sastāvdaļas līdzīgā proporcijā, kā to gatavotu mēs paši, un tajā nav lieku piedevu kā sintētisku krāsvielu, konservantu un/vai garšas pastiprinātāju, tad to var droši likt iepirkumu groziņā. Bioloģiskā pārtika izceļas galvenokārt ar to, ka sastāvā nav atrodamas pesticīdu atliekvielas, kā arī sintētiskas E-vielas, kas var veicināt dažādas alerģiskas reakcijas - it īpaši maziem bērniem. Bioloģiskā pārtika satur vairāk antioksidantu, bet bioloģiskie piena produkti salīdzinoši vairāk taukos šķīstošos vitamīnus un omega-3 taukskābes, kas nepieciešamas redzes, smadzeņu, sirds darbībai, balsta sistēmai, kā arī pozitīvi ietekmē garastāvokli.”
3. Vārds “dabisks”, “lauku labumi”, “ražots Latvijā”, u.c. neko negarantē.
Cilvēki bieži maldās, domājot, ka šie vārdi raksturo bioloģiskus produktus, taču tas neatbilst patiesībai. Tikai produkti no sertificētas bioloģiskas lauksaimniecības vai ražotāja drīkst izmantot uzrakstus "bioloģisks", "ekoloģisks" vai "organisks". Produkta etiķetei noteikti jāsatur ekomarķējuma zīme “zaļā lapiņa” vai cita sertificēta zīme. Aptaujā secināts, ka katrs trešais cilvēks tic mītam, ka zemnieku saimniecībā audzētie produkti vienmēr būs bioloģiski, taču jāatceras, ka ne visi zemnieki ir bioloģiski sertificēti. Danonki BIO zīmola vadītāja Anete Kalniņa min: lai iegūtu bioloģiskā produkta sertifikātu, ražotājam vai izmantotajām izejvielām jāatbilst striktām Eiropas prasībām. Vietējie vai lauku labumi var šķist laba izvēle, taču tie ne vienmēr ir bioloģiski ražoti.
4. Uz iepakojuma var būt dažādi marķējumi, tādēļ tie jāpārbauda dubultā.
Bieži vien ražotāji marķē savus produktus ar iekšējās kontroles etiķetēm, kuras nav reģistrētas ne valsts, ne starptautiskā mērogā. “Veiktajā pētījumā, kurā starp 10 dažādiem simboliem tika lūgts atpazīt ekomarķējumus, tika iekļauts arī zaļš simbols ar uzrakstu eco-friendly, kas nepadara produktu bioloģiski atpazīstamu, taču šis simbols piesaistīja 46% respondentu uzmanību, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā “zaļajai lapiņai”. Ja uz iepakojuma norādīts neskaidrs marķējums, noteikti jāizpēta, ko tas nosaka,” skaidro Jana Simanovska. “Vairāk nekā trešdaļa (34%) maldīgi uzskata, ka arī Zaļā karotīte simbolizē eko produktus, taču šī zīme garantē tikai to, ka produkts ir ražots Latvijā, bet attiecībā uz pesticīdu patēriņu plašāku informāciju nesniedz.”
* Danonki BIO aptauja realizēta sadarbībā ar Norstat, aptaujājot 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18-74 gadiem.