Mans bērns ir apaļīgs – ko darīt?

Ja šie nosacījumi tiek izpildīti, liekajam svaram nevajadzētu būt problēmai bērna dzīvē. Kā kontrolēt bērna apetīti un paskaidrot atšķirību starp veselīgu un neveselīgu pārtiku? Cik daudz un kādas taukvielas nepieciešamas augošam organismam? Komentē Līga Balode SIA “OnPlate” dibinātāja un sertificēta uztura speciāliste. 

“Izaugot no mazbērna perioda, bērnam no dienā uzņemtās enerģijas 45-65% būtu jāveido ogļhidrātiem, 25-35% taukiem un 10-30% olbaltumvielām. Ja bērns ir īpaši aktīvs un sportisks, jāpiedomā, lai ikdienas uzturā neiztrūktu saliktie ogļhidrātu produkti (maize, rīsi, makaroni), kas sniegs enerģiju, olbaltumvielu produkti (piena produkti, zivis, liesa gaļa), kas palīdzēs muskuļiem atjaunoties pēc slodzes, kā arī nepiesātināto taukskābju avoti (dažādas augu eļļas, zivis), kas palīdzēs smadzeņu darbībai.”

Bērnu uztura problēma ir lielais gatavo izstrādājumu, gatavo produktu patēriņš – par daudz tiek saņemtas transtaukskābes. Jāseko līdzi cukura daudzumam uzturā, izvairoties no ēdiena saldināšanas un saldumu lietošanas. Jākontrolē ir arī sāls lietošana uzturā, jo cilvēka organismam pietiek ar to sāls daudzumu, kas tiek uzņemts no rūpnieciski ražotajiem produktiem, piemēram, arī maizē ir sāls. Tādēļ ēdiena pagatavošanai ieteicamāk ir lietot dažādas garšvielas un garšaugus, tādējādi bagātinot ēdiena garšu. Sāls bieži vien nomāc katra ēdiena īpašo garšu.

“Bērniem, tāpat kā pieaugušajiem, svarīgi ir uzturā uzņemt nepiesātinātās taukskābes. To avoti ir tādi produkti kā rieksti un sēklas, ko varam pievienot bērna maltītei vai piedāvāt kā našķi. Avokado, kurus varam pievienot smūtijiem, vai pagatavot maizītes, kā arī dažādas augu, riekstu, sēklu eļļas, kuras varam izmantot, gatavojot ēdienu sev un bērnam,“ stāsta uztura speciāliste. Vēl īpaši svarīgi bērniem ir uzņemt omega-3 nepiesātinātās taukskābes, kas īpaši daudz atrodamas treknās zivīs, piemēram, lasī, kā arī visās citās augu eļļās, piemēram, rapšu eļļā.

Runājot par taukiem, galvenais ir izšķirt nevis to, vai tie ir augu vai dzīvnieku valsts izcelsmes, bet gan novērtēt, vai tie satur piesātinātās vai nepiesātinātās taukstkābes. “Bērna organismam vajadzīgi ir abi – piesātinātās taukskābes rūpēsies par enerģijas rezervēm, savukārt nepiesātinātie veicinās modrību un mācīšanās prasmes –, bet piesātinātajām taukskābēm nevajadzētu pārsniegt 10% no kopējās enerģijas daudzuma. Tie galvenokārt ir dzīvnieku valsts izcelsmes un sastopami gaļā, piena produktos, bet tos arī var atrast tādos augu valsts produktos kā kokosriekstu eļļā. Lielāko daļu ikdienas uzturā jāveido nepiesātinātajām taukskābēm, kuru galvenais avots ir dažādi augu valsts produkti un to eļļas, piemēram, rapšu eļļa, saulespuķu eļļa, linsēklu eļļa vai ķirbju eļļa, tāpat tie ir sastopami arī zivīs, “ stāsta speciāliste.

“Tikpat aktuāls temats ir transtauki, lai gan tie veidojas no nepiesātinātajām taukskābēm, tie organismam ir nevēlami un jāuzņem pēc iespējas mazāk. Lai no tiem izvairītos, ieteicams maltītēs pēc iespējas mazāk iekļaut eļļās ilgstoši vārītus produktus un pārstrādātus produktus, kuru sastāvā ir hidrogenētas eļļas. Savukārt, vēl arvien nopeltais margarīns mūsdienās vairs nav pie galvenajiem transtauku avotiem (tomēr vienmēr jāņem vērā uz iepakojuma norādītais transtauku apjoms), tā sastāvā to ir ap 0,5% un to varētu iekļaut uzturā, aizvietojot sviestu,” uzsver uztura speciāliste.

Eiropas Savienībā margarīnu ražošanas tehnoloģija pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījusies. Ņemot vērā uztura speciālistu ieteikumus ierobežot transtaukskābju izomērus uzturā, margarīnu ražotāji ir veikuši savu produktu pārformēšanu. Tehnoloģiju izmaiņu rezultātā ražotāji atteicās no daļēji hidrogenēto tauku lietošanas margarīna ražošanas procesā, kuri ir transizomēru avots. Pateicoties tam, lielākā daļa margarīnu, kuri pieejami Eiropas tirgū, praktiski nesatur trans taukus. 

Līga Balode sniedz četrus padomus, kā iepazīstināt bērnu ar veselīgu pārtiku:

1. Ēdiet kopā! Ja visai ģimenei pagatavosiet veselīgu ēdiens, arī bērns sekos jūsu piemēram un ēdīs to pašu, ko pārējie, toties, ja viņam vienīgajam tiks gatavota veselīga maltīte, kamēr citi mielojas ar fast-food vai saldumiem, bērns visticamāk no tās atteiksies.

2. Esiet radoši! Izdomājiet aizraujošas leģendas par ēdienu, piemēram, ka dārzeņus kosmonauti ēd kosmosa kuģī un tas palīdz viņiem būt stipriem un izturīgiem. Galvenais, lai bērnam šīs leģendas ir aizraujošas un interesantas.

3. Esiet pacietīgi! Piedāvājot bērnam jaunus produktus, var izmantot atlīdzības sistēmu, piemēram, apēdot 21 dienu pēc kārtas brokoli, piesoliet bērnam kinoteātra apmeklējumu. Bērnam 21 dienu pēc kārtas pagaršojot brokoli, tas jau vēlāk šķitīs zināms un pierasts.

4. Rotaļājaties! Vislabākais veids, kā iemācīt bērnam ēst veselīgi, ir ar rotaļām un spēlēm – tas ir visefektīvākais izziņas veids pirmsskolas un agra skolas vecuma bērniem.

Avots: Taukvielas.lv