Ir virkne dažādu metožu, kā augļus, ogas, sēnes un dārzeņus var uzglabāt ziemas mēnešiem – saldēt, kaltēt, tvaicēt sulās, marinēt, sālīt, gatavot salātos, mērcēs un dažādās sagatavēs. Bet kas uzvar – ogas, sēnes, augļi vai dārzeņi?
Sēnes, ogas vai dārzeņi: aptaujā noskaidrots, kādus krājumus ziemai veido visbiežāk
Kaut arī Latvija var lepoties ar sēņošanas lielvalsts godu un teju katrā mājsaimniecībā atradīsies pa kaislīgam sēņotājam,
visvairāk iedzīvotāju – 45% – no sezonālajiem pārtikas produktiem ziemai veido ogu krājumus,
liecina lielveikalu tīkla Rimi un Norstat veiktā aptauja.*
Sēnes ierindojas vien topa 4. vietā;
īpaši populāras tās ir Vidzemē, kur gulst 52% iedzīvotāju pagrabos un ledusskapjos, tikai nedaudz atpaliekot no ogām.
Ogas ir nepārspēts ziemas krājumu produkts vairumā Latvijas – Rīgā, Pierīgā, Kurzemē un Vidzemē, savukārt zemgalieši un latgalieši dod priekšroku dārzeņu sagatavošanai aukstajiem mēnešiem. Dārzeņi un zaļumi arī kopumā dala 2. un 3. vietu – ziemai tos krāj 37% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt sēņu krājumi tiek veidoti 35% mājsaimniecību.
Iespējams, lielā ogu un dārzeņu popularitāte saistīta ar iedzīvotāju paradumiem produktu sagādē: visvairāk – 33% – norāda, ka produktus pērk lielveikalā, savukārt 29% izaudzē pašu dārzā.
Sēņošana vispopulārākā ir senioru vidū – 44% aptaujāto vecumā virs 60 gadiem norāda, ka ziemai veidos tieši sēņu krājumus.
Jo gados jaunāki respondenti, jo mazāka piekrišana marinētām, kaltētām, saldētām un citādi sagatavotām sēnēm,
18–29 gadu vecuma grupā sasniedzot vien 27% slieksni. Tāpat nav pārsteigums, ka visčaklākie sēņotāji ir lauku iedzīvotāji (42%); jo lielāka pilsēta, jo sēņošanas piekritēju mazāk, un Rīgā tādu ir vien 30%.
Kā rāda aptauja, ziemai Latvijas iedzīvotāji gatavos arī sakņaugu (28%), augļu (16%) un pākšaugu (11%) krājumus, bet 28% atzīst, ka ziemai neko neglabā – biežāk vīrieši, cilvēki aktīvo darba gaitu vecumā un rīdzinieki.