Pētījumā zinātniskajā žurnālā “Weather” norādīts, ka miljoniem britu, iespējams, šajā dienā nevarēja pagatavot tēju kā parasti. “Tas tāpēc, ka tēja ir ļoti jutīga pret tās pagatavošanai izmantotā verdošā ūdens temperatūru, kas ir saistīta ar tanīnu ekstrakcijas efektivitāti no tējas.” Melnajai tējai ir ieteicams, lai ūdens temperatūra būtu sasniegusi 98 līdz 100 grādus. Tāpēc daudzu cilvēku brokastu tēja 2. novembra rītā, iespējams, bija nedaudz vājāka nekā ierasts.
Jāatvēl vairāk laika
“Man, tāpat kā daudziem britiem, ir nepieciešama rīta tējas tasīte,” saka galvenais pētījuma autors Džailss Harisons. “Zinu, ka ūdens vārīšanās temperatūra ir atkarīga no atmosfēras spiediena, bet negaidīju, ka vētra var mainīt ūdens vārīšanās temperatūru ārpus ieteicamā diapazona, lai pagatavotu labu tēju.”
Pat tad, ja tajā laikā Apvienotās Karalistes dienvidos vēlējāties brokastīs pagatavot olu, bija jāgaida dažas sekundes ilgāk nekā parasti. Tas tāpēc, ka gatavošanas laiks ir atkarīgs no temperatūras. Ja spiediens ir zemāks, ūdens iztvaiko pie mazāk nekā 100 grādiem, bet nekļūst karstāks. Pie šādas zemākas vārīšanas temperatūras olu izvārīšanai ir nepieciešams ilgāks laiks. Arī makaroni ir jāvāra ilgāk.
Minhenes Tehniskās universitātes ģeofiziķis Rolands Pails skaidro, ka pasaulē augstākajā kalnā – Everestā – olu nemaz nevarētu pagatavot. “Dzeltenums joprojām sacietē, bet olas baltums sarec tikai 84 grādu temperatūrā.” Šo temperatūru tur augšā vairs nevarētu sasniegt – ja vien kalnā netiktu uznesta spiediena plīts. Un šāda spiediena ietekme ir aktuāla arī kalnu mājiņā Alpos: parastas olas izvārīšanai jūras līmenī ir nepieciešamas deviņas ar pusi minūtes, bet tūkstoš metru augstumā – nedaudz vairāk par desmit minūtēm.