Kāpēc vētras laikā neizdodas izvārīt ideālu brokastu olu?

Ir ieradumi, no kuriem cilvēki negrib atteikties arī atvaļinājumā, piemēram, no vārītas brokastu olas. Taču var gadīties, ka, neraugoties uz to pašu vārīšanas laiku, ceļojumā kalnos tā pagatavojas šķidrāka nekā mājās, kas ir saistīts ar atmosfēras spiediena maiņu augstumā. Pat tie, kas vasaru izvēlas pavadīt pludmalē, nav pasargāti no šādiem pārsteigumiem. Zinātnieki ir atklājuši, ka ūdens vārīšanos var ietekmēt arī slikti laikapstākļi. Līdz ar to arī ierastā tēja vai spageti neizdosies tik garšīgi kā iecerēts.

Gatavojot šos ēdienus, ir svarīgs viršanas punkts. Parasti saka - ūdens vārīšanās temperatūra ir 100 grādi, kas nozīmē, ka šādā temperatūrā tas sāk iztvaikot. Tomēr šis noteikums ir spēkā tikai normālos apstākļos jūras līmenī, 1013,25 hektopaskālu atmosfēras spiedienā. Kalnos ūdens sāk vārīties ātrāk; pie vienādiem pārējiem nosacījumiem – temperatūrā, kas ir zemāka par 100 grādiem. Kalnos darbojas vienkārša likumsakarība – uz katriem 300 augstuma metriem ūdens vārīšanās temperatūra pazeminās par vienu grādu.

Tējas garša var atšķirties

Gaisa spiediena izmaiņas izraisa arī tā sauktie zema spiediena apgabali. Kad 2023. gada novembrī Apvienoto Karalisti pāršalca vētra “Ciarán”, Kalebs Millers no Rīdingas Universitātes Meteoroloģijas katedras izkārtoja mērīšanas iekārtas. Viņš un viņa kolēģi spēja noteikt tiešu sakarību starp zemo spiedienu 2. novembra rītā un vārīšanās temperatūru. Dažos gadījumos tika izmērīti tikai 953,6 hektopaskāli – un ūdens sāka vārīties mazāk nekā 98 grādu temperatūrā.

Pētījumā zinātniskajā žurnālā “Weather” norādīts, ka miljoniem britu, iespējams, šajā dienā nevarēja pagatavot tēju kā parasti. “Tas tāpēc, ka tēja ir ļoti jutīga pret tās pagatavošanai izmantotā verdošā ūdens temperatūru, kas ir saistīta ar tanīnu ekstrakcijas efektivitāti no tējas.” Melnajai tējai ir ieteicams, lai ūdens temperatūra būtu sasniegusi 98 līdz 100 grādus. Tāpēc daudzu cilvēku brokastu tēja 2. novembra rītā, iespējams, bija nedaudz vājāka nekā ierasts.

Jāatvēl vairāk laika

“Man, tāpat kā daudziem britiem, ir nepieciešama rīta tējas tasīte,” saka galvenais pētījuma autors Džailss Harisons. “Zinu, ka ūdens vārīšanās temperatūra ir atkarīga no atmosfēras spiediena, bet negaidīju, ka vētra var mainīt ūdens vārīšanās temperatūru ārpus ieteicamā diapazona, lai pagatavotu labu tēju.”

Pat tad, ja tajā laikā Apvienotās Karalistes dienvidos vēlējāties brokastīs pagatavot olu, bija jāgaida dažas sekundes ilgāk nekā parasti. Tas tāpēc, ka gatavošanas laiks ir atkarīgs no temperatūras. Ja spiediens ir zemāks, ūdens iztvaiko pie mazāk nekā 100 grādiem, bet nekļūst karstāks. Pie šādas zemākas vārīšanas temperatūras olu izvārīšanai ir nepieciešams ilgāks laiks. Arī makaroni ir jāvāra ilgāk.

Minhenes Tehniskās universitātes ģeofiziķis Rolands Pails skaidro, ka pasaulē augstākajā kalnā – Everestā – olu nemaz nevarētu pagatavot. “Dzeltenums joprojām sacietē, bet olas baltums sarec tikai 84 grādu temperatūrā.” Šo temperatūru tur augšā vairs nevarētu sasniegt – ja vien kalnā netiktu uznesta spiediena plīts. Un šāda spiediena ietekme ir aktuāla arī kalnu mājiņā Alpos: parastas olas izvārīšanai jūras līmenī ir nepieciešamas deviņas ar pusi minūtes, bet tūkstoš metru augstumā – nedaudz vairāk par desmit minūtēm.