"Ķinka mums šovakar vakariņās. Citi pēc kartupeļu talkas cep pankokus. Bet mūsmājās pārnes pilnu ķoci ar lielajiem miltainajiem tupeņiem un mizo nost Ķinkai," stāsta z/s "Zutiņi" saimniece Rūta Beirote.
Ķinka, pencis, stūķis vai tomēr vienkārši kartupeļu biezenis: kādi ir "Lieliskās Ķinkas" noslēpumi?
"Ak piedodiet, varbūt "Ķinka" skan tā pārāk parasti un jāsauc būtu mūsdienīgi – par kartupeļu biezeni vai biezputru.
Bet tā nu viš i - no mūspuses caur Vidrižiem uz Limbažiem un tad uz Salacas pusi kartupeļu biezputru bieži joprojām dēvē arī par Ķinku.
Un. kam nav Ķinka, tam i Pencis!
Pa augšmalu un uz Valmieras pusi gan ne – tur Ķinka ir Stūķis! Bet aiz Valmieras gadās, ka Ķinka ir Čāpa,"
par kartupeļu biezputras plašo nosaukumu pasauli stāsta saimniece.
Lai nu kā – katrai gudrai saimniecei ir savs "Lieliskās Ķinkas" noslēpums, kurus Rūta Beirote uzskaita:
- Labi, miltaini kartupeļi.
- Nokāst, bet atstāt maķenīt kartupeļūdens klāt.
- Sviestiņš un krējumiņš.
- Siltu pienu liet klāt.
- Piešaut maķenīt smalki grieztus cvībakus (šoreiz domāti sīpoli) – tā darīja arī mūsmājās.
- Jau likt vārīties kartupeļus kopā ar pāris cvībakiem (sīpoļiem).
- Negriezt kartupeļus smalki (kā to bieži dara), bet vārīt veselus, lai labums neizvārās.
- Pēc samīcīšanas un sajaukšanas ar pienu tā labi ar karoti vēl uzkult, lai gaiss salien iekšā – tā ķinka debešķīga sanāk.
- Mazliet piededzināt katliņu pie apakš`s.
Un kāds ir tavs "Lieliskās Ķinkas" noslēpums? Bet varbūt Ķinka tavās mājās nav Pencis, bet ir Bigucis?
#SkaistaMūsuValodiņa. Skandināsim kopā!