Kā mājās pagatavot tiešām labu kafiju?

Labas kafijas pagatavošana nav raķešu zinātne!

Iegādājoties kafiju savā iecienītajā tirdzniecības vietā, mēs rēķināmies, ka par ieguldīto naudu saņemsim noteiktu garšu un kvalitāti. Tomēr nav šķēršļu garšīgu kafiju pagatavot arī mājās, pat ja tas prasīs precizitāti un varbūt arī zināmu laiku, kamēr atradīsiet labāko recepti.

“In cup jeb tieši krūzītē aplieta malta kafija ir viens no nemainīgi populārākajiem kafijas veidiem, ko cilvēki mājās gatavo. Kafijas biezumi nosēžas krūzītes apakšā, cilvēks ļauj kafijai 5–10 minūtes ievilkties, un gatavs. Kaut arī tas ir pats vienkāršākais veids, kā pagatavot kafiju, ticiet man – jūs varat rezultātu uzlabot,” stāsta “Narvesen kafijas kluba” barista Gatis Silenieks.

Galvenais noslēpums, iegādājoties maltu kafiju, ir pievērst uzmanību, kādam pagatavošanas veidam ir piemērots konkrētais malums, – tam jābūt norādītam uz iepakojuma. Vissmalkākais malums ir turku kafijas pagatavošanai, joprojām ļoti smalka maluma kafija ir domāta espreso, un tad seko rupjāka maluma kafijas dažādiem pagatavošanas veidiem mājas apstākļos – in cup, aeropresei, franču presei, filtra kafijai. Pagatavošanai krūzītē vispiemērotākais ir in cup malums, to tad arī vajadzētu ievērot.

Otra būtiska detaļa – ūdenim jābūt 90–94 grādus karstam, tādēļ pēc ūdens uzvārīšanas mazliet jāpagaida, lai tas nomierinās, jo verdošs ūdens kafijā izceļ nevajadzīgas garšas.

Dzēriena garšu ietekmē arī grauzdēšanas pakāpe: gaiša vai vidēja grauzdējuma kafija būs skābenāka, sabalansētāka, bet, jo tumšāks grauzdējums, jo vairāk izcelsies rūgtās notis. Svarīgi izvēlēties tāda grauzdējuma kafiju, kas ir piemērota iecerētajai pagatavošanas metodei – ja gatavo filtra kafiju, labāk derēs gaišāka grauzdējuma kafija, bet kafijas automātā var malt arī tumšākas pupiņas.

Arī kafijai ir savi gadžeti

Kafijas kvalitāti var uzlabot, ņemot talkā dažādas kafijas pagatavošanas ierīces.

Viena no vienkāršākajām ierīcēm ir franču prese. Gatis Silenieks stāsta: “Rezultāts būs ļoti līdzīgs, kā gatavojot kafiju krūzītē, bet atšķirība ir tāda, ka franču prese ļauj noteiktā laikā atdalīt biezumus no paša dzēriena. Kofeīns izdalās tik ilgi, kamēr kafijas biezumi atrodas saskarē ar ūdeni. Tātad jo ilgāk, jo koncentrētāks būs kofeīna daudzums. Espreso automāts izdzen ūdeni caur kafijas biezumiem ļoti ātri, 20–30 sekundēs. Bet mājās nereti kafiju aplejam un dodamies darīšanās, “kamēr ievelkas”. Paiet 5, 10 minūtes, reizēm pat vairāk, un rīta enerģijas dzēriens pamazām pārvēršas par kofeīna bumbu. Tas gan dod lielu enerģijas pieplūdumu, taču uzrāviens ir īslaicīgs, un tam seko spēcīgs atkritiens – miegainība, noguruma sajūta, un roka atkal stiepjas pēc kafijas.

Franču presē biezumus var nospiest pēc 3–4 minūtēm un pārliet dzērienu citā krūzītē. Garšas ziņā neko nezaudēsiet; ja šķiet, ka kafija nav gana intensīva, nākamajā reizē mēģiniet apliet vairāk kafijas biezumu.”

Moka pot jeb mokas krūze ir uz plīts liekams vai elektrisks mini kafijas automāts, kas pagatavo kafiju, laižot cauri maltai kafijai verdošu ūdeni, kas saspiests ar tvaiku. Šajā variantā vislabāk izvēlēties filtra kafijai piemērotu malumu.

Aeroprese ir līdzīga franču presei, tikai spiediens veidojas manuāli, izspiežot kafiju cauri filtram. Aeroprese ir populāra izvēle cilvēkiem, kuri kāpj kalnos un iet garos pārgājienos, jo ļauj arī brīvā dabā iegūt lieliskas kvalitātes kafiju.

B60 jeb Chemex darbojas uz gravitācijas pamata: kafija tiek aplieta un tālāk iztek cauri papīra filtram, bet rūpīgi jāievēro kafijas malums un ūdens temperatūra. Daudzuprāt, Chemex pagatavotā kafija garšo labāk nekā citos kafijas automātos iegūtie dzērieni unikālā filtra, stikla konstrukcijas un ierīces unikālās formas dēļ. Šādai kafijai nav izteikta rūgtuma, tā ir plānāka par citām.

Savukārt cold brew ir izteikts vasaras dzēriens, kas ir salīdzinoši vienkārši pagatavojams un ko lieto dažādu auksto kafijas dzērienu sajaukšanai: kafijas biezumus pārlej ar istabas temperatūras ūdeni un atstāj ievilkties uz 12–14 stundām.

“Protams, labu kafiju vienmēr var iegūt ar labu kafijas automātu – sifona iekārtām, kapsulu, pupiņu, filtra kafijas automātiem. Tas, protams, prasa lielākas investīcijas, bet arī paver veselu pasauli, jo šīm iekārtām svarīgi atrast īstās, vislabākās kafijas pupiņas vai kapsulas,” saka barista.

Baltu vai melnu?

Viss pārējais, kas saistīts ar kafijas pagatavošanu – piens vai tā aizstājēji, saldinātāji, sīrupi ar dažādām garšām, – ir gaumes lieta, uzsver barista.

Vienīgais, ko vajadzētu atcerēties, ja priekšroku dodat kafijai ar siltu pienu, – piena temperatūrai nevajadzētu pārsniegt 60–65 grādus, citādi tas zaudēs dabisko saldumu.

Arī bez kapučīno aparāta mājās var pagatavot labu kapučīno, siltu pienu divas trīs reizes uzputojot ar franču presi, bet var iegādāties arī elektrisko piena putotāju. Un nav nekādas vainas arī šļakatiņai auksta piena, ja esat paraduši kafiju dzert tieši tā!

Latvijā joprojām lielā cieņā ir klasiskie sīrupi – karamele, šokolāde, īru krēms, dažādu riekstu garšas. Sīrupi var lieliski papildināt arī aukstos kafijas dzērienus, kuriem sevišķi labi piestāv skābenās garšas. Savukārt medus vai stēvija izceļas paši ar savu specifisku garšu, kas būs jūtama arī kafijā.

“Kafija ir visgaršīgākā no mīļotās krūzītes, skaidra lieta, tomēr espreso vai uz tā bāzētus dzērienus es ieteiktu baudīt krūzē, kam pamatne ir biezāka, jo tā ilgāk notur temperatūru,” iesaka Gatis Silenieks.