Foto: Ingars VeicisPasta "venezia"
2005. gada 15. novembris
Pagatavošana
1 min
1. Pirms sāk gatavot mērci “Venezia” rūpīgi jāsagatavo visi receptūrā paredzēti komponenti, lai viss būtu vajadzīgā attālumā – “pie rokas” vai arī jālūdz, lai kāds šajā procesā asistē, jo, lai rikte iznāktu nevainojama ir nepieciešama liela rūpība un intensīva uzmanība.
2. Atvērsim visas kārbiņas, burciņas un iepakojumus, samalsim piparus, sagriezīsim stienīšos šķiņķi.
3. Gatavo pamatmērci - klasisko “Bešameļ” mērci: teflona katlā izkausē sviestu līdz tas sāk nedaudz brūnināties un tad mazām porcijām “čūkstošajā” sviestā kaisa miltus, tos ļoti intensīvi maisot ar koka vai teflona lāpstiņu. Šajā fāzē jāraugās, lai zem katla būtu izvēlēts optimāls uguns liesmas režīms – tāds, lai aizdars vienmērīgi karsētos, bet nedegtu. Masa tiešām jāmaisa ļoti intensīvi, lai tajā nerastos nevēlami “kunkuļi”. Kad visi milti iekaisīti un masa vienmērīgi izkarsēta, tajā, turpinot to tikpat intensīvi maisīt, mazām porcijām lej iekša aukstu pienu – var pa taisno, no pakas. Pie pirmajām nelielajām piena devām aizdars iegūs mannā putras konsistenci. Pakāpeniski pievienojot pienu tas paliks arvien šķidrāks un “kremozāks”. Arī šajā fāzē jāseko uguns intensitātei – masai ir nepārtraukti viegli jāvārās, retu reizi uzmetot pa burbulim. Kad viss piens ir izliet un aizdars vienmērīgi maisot izkarsēts (nav kunkuļu – masa ir viendabīga) pamatmērci varam uzskatīt par gatavu. Te uzreiz jābrīdina, ka iepriekš aprakstītais process aizņems nemazāk kā ½ stundu, jo komponenti mērcē tiek iejaukti ļoti nelielām, vienmērīgām daļām tos intensīvi maisot.
4. Pamatmēcei, to turot uz mazas uguns un atļaujot tai vienmērīgi virt, sāk pievienot pārējos komponentus, nepārtraucot intensīvo maisīšanu. Pievieno mīksto sieru un maisa (var palielināt liesmu), līdz tas pilnībā izkūst, tad pievieno krējumu un ļauj mērcei vēlreiz uzburbuļot, to intensīvi maisot. Kad to esam paveikuši iekaisam mērcē šķiņķa stienīšus un maisot pakarsējam visu rikti apmēram 10. min. – šķiņķa gabaliņi nedrīkst būt pārāk sīksti. Kad tas ir izdarīts pievienojam kaperus ar visu marinādi (sālījumu), zaļos pipargraudus un oregano pulveri, kā arī maltos, melnos piparus, visu vēlreiz labi izmaisam un ļaujam uzburbuļot. Finālā pievienojam tunci no kārbām, izmaisam un pagaršojam – ja nepieciešams pievienojam sāli un cukuru, lai iegūtu sabalancētu garšu. Ja mērce mums liekās pa šķidru, tad maisot pakarsējam to vēl tik ilgi, līdz tā sabiezē līdz mums vēlamajai konsistencei.
5. Kad mērce jau gandrīz gatava (to var atstāt karsēties uz ļoti mazas liesmiņs, tikai neaizmirst!!! laiku pa laikam apmaisīt - citādi piedegs un tad viss pa galam) sāk riktēt pastu (spagetti): lielā verdoša ūdens daudzumā (3.l) ieber sāli – apmēram 1 ēdamk. un ielej 2 ēdamk. eļļas. Ūdenim stipri vāroties tajā ieliek spageti un nesamazinot liesmu (visas vārīšanās laikā) makaronus vāra, katlu neaizvākojot, laiku pa laikam apmaisot, tik ilgi cik nepieciešams (parasti vārīšanas ilgums ir norādīts uz iepakojuma, bet pirms ūdens noliešanas ieteicams tomēr paprovēt pastu „uz zoba” vai ir pietiekami mīksta).
6. Pastu nolej un servē lielos porciju šķīvjos, ceļot to ārā no katla satvertu ar divām ēdamkarotēm. No receptē aprakstītā daudzuma sanāk 5 porcijas. Katrā šķīvī pastas „kalniņam” pa vidu ar karoti izveido lēzenu ieplaciņu, kurā tad arī lej iekšā mērci "Venezia" (pirms liešanas kārtīgi izmaisa, lai vienmērīgi sadalītos visi komponenti), pārkaisa to ar kaltētu baziliku (nedaudz) un rikti nekavējoties padod galdā. Ēdot persona var pēc izvēles mērci vienmērīgi iecilāt pastā vai nu arī to nedarīt.
7. Ieteicamie galda piederumi: dakša, nazis, ēdamkarote.
8. Autora komentārs: Tie, kas šo ēdienu kaut reizi ir nobaudījuši droši var nodoties memuāru rakstīšanai, jo skaistāki brīži viņu dzīvē diez vai kādreiz vēl būs!
9. COPYRIGHT INGARS VEICIS 2005
10. Labu apetīti!
Uz augšu