„Minimālisms vecpušas gaumē ar nelielu ironiju, jeb sibemolmažoŗā”

Pirkta vista...(nē nekāda bioloģiskā...nav vajadzības tērēties lai kāda vista būtu laimīga) Nogriežam to gabalu kas vislabāk garšo..(pārējais ir lieks) Cepjam ar 70% spēka, cik ilgi varam, grozot no sānu uz sānu. (ja nepieciešams var uz brīdi iedot 100%, lai jūtama cepiena pēcgarša) Pakāpeniski pievienojot asumu (čilli), sāli kaisam tikai tad kad visas rētas aizcepušās (lai lieki nezaudētu sulīgumu),piecepjam pie visa klāt ķiploku,to cepjam tik ilgi lai vistu nesarūgtinātu . Tad visu cepienu pieslāpējam aplejot ar medusūdeni (vistai patīk ja lej daudz ūdeni, un ļoti saldu) Vārma ūdeni prom (nepārcenšamies, vistai jābut gatavai jau cepšanās laikā)..pēc visa procesa paliek lēni tekoša salda virca (galvenais sekojam lai pašiem ir patīkami) Saceptā ādiņa ir jāēd obligāti! Piedevās saldie kartupeļi sākumā neko nemizojam, uz vārīšanos dodam mizā. Dekors (kas ir pie rokas, ar to dekorējam...nevajag pārcensties). Labi būtu pasekot lai sasaucas ar kompozīciju un kontrastējot ar fonu nav agresīvi), bet kopumā tas ir mazsvarīgi.... būtiskākais ir dabūt vistu ātri prom no šķīvja ;) Ko nevaram apēst tas arī lieks....