Jau vairākus gadus gatavoju plovu tieši tā, un nekad neesmu vīlies. Sadūšojos uz šo pasākumu apmēram reizi mēnesī. Bet taisu uzreiz vismaz 2-3 reizes vairāk, jo visi ģimenes locekļi, draugi un kolēģi ir vienkārši „starā” no šī produkta. Tas, ka man izdevies noķert visai precīzu uzbeka plova recepti, pierādījās, kad pie manis ciemojās īsta uzbekiete. Pajautāju, kā garšo? Viņas atbilde – „Tas ir plovs!” man bija augstākā mēra apbalvojums manai gatavošanas mākai.
Lai pagatavotu plovu pēc šīs receptes ir patiesi jāmīl gatavošanas process. Ievērojot visus daudzumus, laikus un secību rezultāts būs fantastisks. Nesacerieties, ka pietiks ar 180 minūtēm. Varbūt, gatavojot 10. reizi. Pirmajā reizē rēķinieties ar 5 stundām. Bet ticiet – tas ir tā vērts. Tāpēc daži papildus padomi.
1. Ideālā variantā gatavošanā izmanto „kazanu” – čuguna katlu ar biezām sienām. Esmu atklājis, ka kvalitatīvs, moderns katls ar labu termoizkliedējumu(lietoju Tramontina, bet nesen IKI akcijās iegādātais ir tikpat noderīgs) var aizstāt „kazanu”.
2. Zirvaks – tas ir plova pamats, kurš nosaka garšu. Tajā ietilpst visi produkti izņemot rīsus un ķiplokus.
3. Ja iespējams lietojiet eļļas vietās „kurdjuku” – aitas astes speķi. Latvijā ļoti grūti dabūt (man draugi atved no Maskavas), jo pie mums tirgo tikai jaunos jērus, kuriem šis speķis vēl nav izveidojies.
4. Parasti izmantoju Basmati rīsus. Lai gan uzbeki gatavo no sarkanajiem.
5. Sīpola galviņas „sadedzināšana” eļļā šai receptē it kā nav aktuāla, jo process paredz smakas/garšas noņemšanu kokvilnas eļļai no kuras gatavo Uzbekistanā. Tomēr esmu to paturējis.
6. Pirmajās reizēs sagrieztos sīpolus sacepu nepietiekami. Gadījās redzēt kā gatavo profesionāļi – jēdziens „tumši zeltaini” būtībā ir jāsaprot, kā „johaidī, piedega”.
7. Nu ko, lai Jums izdodas. Pieejiet šai receptei, nevis kā ēdiena gatavošanai, bet kā radošam procesam ar jauku rezultātu. Iedomājieties vietu, kur šo plovu gatavo. Bezgalīgas stepes, zilas debesis, jēru pulks un gans nesteidzīgi gatavo plovu...
Lai pagatavotu plovu pēc šīs receptes ir patiesi jāmīl gatavošanas process. Ievērojot visus daudzumus, laikus un secību rezultāts būs fantastisks. Nesacerieties, ka pietiks ar 180 minūtēm. Varbūt, gatavojot 10. reizi. Pirmajā reizē rēķinieties ar 5 stundām. Bet ticiet – tas ir tā vērts. Tāpēc daži papildus padomi.
1. Ideālā variantā gatavošanā izmanto „kazanu” – čuguna katlu ar biezām sienām. Esmu atklājis, ka kvalitatīvs, moderns katls ar labu termoizkliedējumu(lietoju Tramontina, bet nesen IKI akcijās iegādātais ir tikpat noderīgs) var aizstāt „kazanu”.
2. Zirvaks – tas ir plova pamats, kurš nosaka garšu. Tajā ietilpst visi produkti izņemot rīsus un ķiplokus.
3. Ja iespējams lietojiet eļļas vietās „kurdjuku” – aitas astes speķi. Latvijā ļoti grūti dabūt (man draugi atved no Maskavas), jo pie mums tirgo tikai jaunos jērus, kuriem šis speķis vēl nav izveidojies.
4. Parasti izmantoju Basmati rīsus. Lai gan uzbeki gatavo no sarkanajiem.
5. Sīpola galviņas „sadedzināšana” eļļā šai receptē it kā nav aktuāla, jo process paredz smakas/garšas noņemšanu kokvilnas eļļai no kuras gatavo Uzbekistanā. Tomēr esmu to paturējis.
6. Pirmajās reizēs sagrieztos sīpolus sacepu nepietiekami. Gadījās redzēt kā gatavo profesionāļi – jēdziens „tumši zeltaini” būtībā ir jāsaprot, kā „johaidī, piedega”.
7. Nu ko, lai Jums izdodas. Pieejiet šai receptei, nevis kā ēdiena gatavošanai, bet kā radošam procesam ar jauku rezultātu. Iedomājieties vietu, kur šo plovu gatavo. Bezgalīgas stepes, zilas debesis, jēru pulks un gans nesteidzīgi gatavo plovu...