Atklājam tradicionālos Vidzemes ēdienus: Vecpiebalga

Atklājam tradicionālos Vidzemes ēdienus: Vecpiebalga

Ik katrā ģimenē ir savi iecienītākie un gardākie ēdieni, kas gatavoti pēc mammas, tēta vai pat omītes receptes. Ne vairāk kā 5 lauru lapas, ne mazāk kā 2 tējkarotes sāls, precīzi 10 graudu piparu.. Kādam iespējams recepte tikai "uz sajūtam" gatavota. Bet tomēr ir ēdieni, kas kļuvuši par nemainīgu vērtību ģimenes lokā. Šajā rakstu sērijā publiskosim receptes no Ruckas mākslas rezidenču centra antropoloģiskā pētījuma "Tradicionālie Vidzemes ēdieni šodienas ēdienkartē", atklājot patiesus un aizrautīgus stāstus par cilvēkiem un viņu kaislību - gatavošanu.

Ieva Veinberga

Ieva mūs uzņem ciemos jau ar uzklātu galdu ar smalkmaizītēm un kafiju, pie kura piesēžamies ēst gatavošanas pauzēs. Pie Ievas ciemos ir atbraukusi arī viena no trīs meitām, Santa, kas aktīvi piedalās ēst gatavošanas procesā, kopā pieņemot lēmumus, daloties stāstos, draudzīgi apceļot vienai otru ar “smiekliem pa vidiem”. Gatavošana paiet aktīvās sarunās, gan gremdējoties atmiņās, gan apspriežot Vecpiebalgas un ģimenes aktualitātes šodien.

Ievas mamma ir no Taurupes, Ogres rajonā, kur pavadīta bērnība, bet tēvs no Inešiem. Vecpiebalgas pusē Ieva dzīvo jau 50 gadus, ar visu ģimeni pēc kāzām pārcēlušies, kur tajā laikā varējuši dabūt labāku darbu. Pirmais, kas Ievai nāk prātā jautātai par tradicionāliem ēdieniem ir tēva prasītais: “Mammīt, izvāri bada zupu!”. To Ieva joprojām bieži ikdienā gatavo pēc tādas pašas receptes, kā mamma, norādot, ka “nekādu garšvielu klāt vairs nevar būt, tik sāli”. Pie zupas bieži klāt ēsts arī biezpiens, tikai “plika zupiņa” nekad nav bijusi. Kādēļ tā saukta par “Bada zupu”, Ieva nezin. Arī receptes izcelsme nav zināma, kā bērns neesot iedomājusies pajautāt. Ieva atceras, ka ēdieni agrāk bijuši ļoti taukaini, agrāk visi ģimenē smagi strādājuši un vajadzējis kārtīgi paēst, neesot kā tagad, ka nevarot pārak taukainus taisīt. Ievas meita domā, ka varbūt tieši dēļ taukainuma tā iesaukta par “Bada zupu”, jo tā remdējusi badu. Arī Ievas meita atceras, ka “Bada zupu” daudz gatavota, bet mazbērni tagad, kad brauc ciemos pasūta kartupeļus ar balto mērci. Ieva saka, ka sanākot daudz gatavot to, ko mamma iepriekš gatavojusi: “Ko ta’ savādāk gandrīz var izdomāt, šito pašu, kas viss jau ir!”.

“Bada zupa”

Ieva ir kara laika bērns, un tajos laikos iegādāties produktus bijis grūti, ēduši to, kas bijis pieejams. Vēl tagad kādas divas reizes gadā Ieva pagatavo arī sutnes. “Vai garšoja,” Ieva atceras, bet tagad tās nevienam vairs negaršojot, neviens cits, izņemot viņu, tās neēdot. Vecāki turējuši govis, aitas, vistas, paši taisījuši asins desas, žāvējuši gaļiņu, cepuši maizi: “Tad jau tik daudz tās naudas nebija, ēda to, kas mājās bija. Kāposti bija, kāļi bija, burkāni bija, kartupeļi bija.. bietes”. Bijis pat dzirnakmens, ko miltus pašiem samalt. Kā gardumu bērnībā Ieva atceras, ka mājās izcepa pīrāgus, torti vai plācenīšus: “Tie skaitījās svētki, jo tad jau nebija tagad mamm, es šito neēdīšu!”.

Sutne

Ēst mājās gatavojusi vienmēr mamma – Ieva neatceras, ka tēvs būtu gatavojis, bet ēšanas reizes vienmēr bijušas visai ģimenei kopā, pat ikdienā. Tas saglabājies arī šodien, gan brokastis, gan pusdienas, gan vakariņas visa ģimene ēd kopā, pat meitu ģimenēs. Savukārt, kolhoza laikā Ievai bieži nācies gatavot lielām viesībām, pat 120 cilvēkiem, tāpēc mājās gatavot nav gribējies un tad ēst gatavošanas pienākumus pārņēmis vīrs Jānis, kurš tagad gan vairs gatavot negribot.

Visvairāk tiek ēsti kartupeļi, uzskata abas saimnieces. Dažkārt pagatavojot tūceni, “sausos kartupeļus” gandrīz vai katru pārdienu sanākot taisīt. No mammas pārņemts gatavot arī “sutinātos kartupeļus”, kurus ēd kā otro, klāt piedzerot pienu vai kefīru. Tos regulāri gatavo arī meita, jo ēdienu ir ātri un viegli pagatavot un var kārtīgi paēst. Ievas mamma dažkārt piemetusi arī miltus klāt, “lai tumīgāks”, un Ievas meita joko, ka tauki un milti gatavošanā arī mammai patikuši, tāpēc arī meitas tādas “apalīgas”. Klāt pie kartupeļiem, Ievas meita pagatavojusi arī “jaunos salātiņus”, ko tagad Vecpiebalgā daudzi taisot, ar žāvētu vistu, vīnogām un sarkano sīpolu. Nosaukumu tiem nemaz nezinot un recepte domā, ka nākusi no kāda TV raidījuma. Ieva piebilst: “Tagad jau viegli, es jau ar datoru nestrādāju, bet citi saka, tur kaut kas jauns ielikts atkal, bet vai tad agrāk bija? Ko paši sadomāja to darīja un taisīja. Un vai tad vienmēr uz veikalu skrēja? Taču nē!

Sutināti kartupeļi

Foto: publicitātes

Komentāri

Pievienot komentāru

Pievienot komentārus var tikai autorizēti lietotāji.

Autorizēties


Jaunumi

Skatīt vairāk

Jaunākās receptes