Atklājam tradicionālos Vidzemes ēdienus: Pārgauja

Receptes.lv
CopyDraugiem Whatsapp Pinterest
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes

Ik katrā ģimenē ir savi iecienītākie un gardākie ēdieni, kas gatavoti pēc mammas, tēta vai pat omītes receptes. Ne vairāk kā 5 lauru lapas, ne mazāk kā 2 tējkarotes sāls, precīzi 10 graudu piparu.. Kādam iespējams recepte tikai "uz sajūtam" gatavota. Bet tomēr ir ēdieni, kas kļuvuši par nemainīgu vērtību ģimenes lokā. Šajā rakstu sērijā publiskosim receptes no Ruckas mākslas rezidenču centra antropoloģiskā pētījuma "Tradicionālie Vidzemes ēdieni šodienas ēdienkartē", atklājot patiesus un aizrautīgus stāstus par cilvēkiem un viņu kaislību - gatavošanu.

Brigita Puriņa

Brigita sevi uzskata par vidzemnieci. Dzimusi Limbažos, bet lielu daļu dzīves pavadījusi Ķekavā, un lai gan ikdienā daudz laika joprojām tiek pavadīts Rīgā, par mājām jau daudzus gadus tiek saukta Straupe.

Foto: publicitātes

Viens no ēdieniem, kas tiek gatavots ir rollklopši. To recepte mantota no Rīgas vecmammas, pie kuras pavadītas vasaras. Vēlāk tos gatavojis arī tētis un arī jaunākajai paaudzei tie joprojām ir cieņā. Brigita daudz pētījusi un interesējusies par latviešu virtuvi un zina teikt, ka rollklopšus dažviet dēvē arī par “irbītēm”, “kā, nu, kurš viņus sauc”. Brigita tos joprojām gatavo pēc tieši tādas pašas receptes kā vecmamma, sakot: “laukos dzīvo tradīcijas”. Vienīgā atšķirība, ka rollkllopšu aiztaisīšanai vairs neizmanto diegu, kā vecmamma, bet mazus koka irbulīšus, jo tā ērtāk. Lai gan no vecmammas receptes izcelsmi nav sanācis noskaidrot, pētot vecās pavārgrāmatas, Brigitai šķiet, ka rollklopši aizgūti no kādreiz Latvijā dzīvojošo vācu muižnieku virtuves un laika gaitā recepte pielāgota latviskajām garšām. Bērnībā tie gatavoti ne tikai svētku reizēs, bet arī brīvdienās, kad bijis vairāk laika. Brigita rollklopšus uzskata par zemnieku ēdienu, pievēršot uzmanību lielajiem aizspriedumiem, kas Latvijā izveidojušies pret zemnieku virtuvi. Brigita apgalvo, ka zemnieki ir bijuši arī turīgi un zinoši, pieļaujot, ka jau 19. gadsimta beigās, rollklopši varētu būt bijuši arī zemnieku ēdienkartē. Rollklopšus Brigita pasniedz kopā ar vārītiem, ceptiem kartupeļiem ar ķimenēm un puravu, burkānu, ābolu salātiem.

Rollklopši

Foto: publicitātes

Savukārt, mammas gatavotais ēdiens Brigitai saistās ar padomju laika ierobežojumiem – “ēda to, ko varēja dabūt”, kā arī pieejamās receptes bija maz un vienkāršotas. Arī mammas mamma gatavojusi “vienkāršos” ēdienus, no kuras Brigitai iemantota cieņa pret skābputru, kas bērnībā daudz ēsta. “rnības garšai ir ļoti liela nozīme, tie ēdieni, pie kuriem mēs rnībā pierodam, tie mums arī vēlāk ļoti garšo”. Brigitasprāt, tie paliek atmiņā un tās ir garšas sajūtas, kas visu mūžu pēc tam tiek meklētas, uzskatot, ka viņai ir ļoti paveicies ar savām vecmammām un vecākiem, kuriem ir paticis gatavot un nodot šīs tradīcijas tālāk.

No saldajiem ēdieniem Brigitai bērnībā garšojis gan buberts, gan debesmanna, gan piena ķīselis, gan “Peldošās salas”. “Peldošās salas” arī pārņemtas no tēva mammas, pieņemot, ka to recepte ņemta no pavārgrāmatām, kuras Latvijas laikā bijušas daudz un dažādas. Brigita bijusi pārsteigta, kad ieraudzījusi “peldošās salas” kādā franču pavārgrāmatā. Pagatavošana gan frančiem nedaudz atšķiras, Brigitas vecmamma uzputotās salas likusi vārīties pienā, kamēr franču receptēs tās ceptas cepeškrāsnī un pārklātas ar karamelizētu cukuru. Saskaroties ar līdzībām, kas starp ēdieniem atrodamas ne tikai Latvijas robežās, bet, redzot paralēles ar Eiropas virtuvi, stiprināta Brigitas pārliecība, ka Latvija nav bijusi atrauta no sociālajiem un kultūras procesiem, kas norisinājušies Eiropā. Tomēr, apskatot vietējo restorānu piedāvājumu, redzams, ka vietējās virtuves nianses joprojām palikušas neiepazītas un neatzītas. Brigita atceras – lasījusi, ka Latvijas laikā katrā restorānā vasarā bijusi pieejama skābputra, un gribētos, lai arī mūsdienās mūsu restorāni ne tikai redzētu vērtību vietējiem produktiem, bet vairāk pievērstu uzmanību un izprastu mūsu tradicionālās virtuves vērtību.

Peldošās salas

Foto: publicitātes
KomentāriCopyDraugiem Whatsapp Pinterest
Receptes.lv iesaka
TVNET jaunākie raksti
Uz augšu