Noskaidro kā vecums, dzimums un izglītības līmenis ietekmē ēšanas paradumus

Visticamāk kāds teiks - "Nekādu pārsteigumu", sievietes mās ar galvu, bet statistika skaidri parāda, ka sievietes ir izteiktas līderes dārzeņu un augļu patēriņā. Rūpes par savu organismu un veselīgāks dzīvesveids un dažādi salāti ēdienkartē vienmēr ir bijuši tuvāk dāmām.

Lai arī cik skumji tas nebūtu, bet dārzeņu patēriņu ikdienā ietekmē arī mūsu ienākumu līmenis. Cilvēku grupā ar augstākiem ienākumiem, dārzeņi tiek iegādāti un patērēti vairāk kā par 1/3 daļu nekā grupā ar zemiem ienākumiem. Diemžēl augļu patēriņš šajās grupās atšķirās pat par 2/3, vairāk augļus lietojot iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem.

Iespējams daļa šim teiktajam nepiekritīs, bet, kā izrādās, arī izglītības līmenim ir sava loma pārtikas izvēlē. Cilvēki ar augstāko izglītību savā ēdienkartē izvēlas vairāk dārzeņu (apmēram, 1/4), nekā cilvēki ar pamata izglītību, bet augļus izvēlas pat par pusi vairāk cilvēku ar augstāko izglītību, salīdzinot ar cilvēkiem, kam ir pamata izglītība.

Bet, lai visus laurus par cītīgāku augļu un dārzeņu patēriņu savā uzturā neplūktu sievietes, ir arī gadījumi, kuros vīrieši ir nepārspēti - sāls pievienošana savām maltītēm.

Interesants ir arī dārzeņu patēriņa daudzums pēc urbanizācija līmeņa. Varētu domāt, ka lielpilsētās tas varētu būt līdzīgs, tomēr nē, vislielākais dārzeņu patēriņš ir tieši Rīgā, pat par pusi lielāks kā citās lielpilsētās. Šādi rādītāji visticamāk skaidrojami ar augstāku kopējo izglītības līmeni un lielāku pirktspēju.

No kopējiem aptaujas datiem novērotas nozīmīgas atšķirības uztura paradumos dzimuma un sociāli - ekonomiskajās grupās:

• Sievietēm ir veselīgāki uztura paradumi nekā vīriešiem
• Cilvēki ar augstāku izglītības līmeni ēd veselīgāk
• Rīgas iedzīvotājiem ir veselīgāki uztura paradumi
• Cilvēkiem ar augstākiem ienākumiem ir veselīgāki uztura paradumi

Lai palīdzētu cilvēkiem vieglāk orientēties produktu klāstā, mainītu iepirkšanās paradumus un ilgtermiņā veicinātu iedzīvotāju veselību, ar maiju visos Rimi veikalos Baltijā tiek uzsākta vienota veselīga dzīvesveida veicināšanas programma, ko varēs atpazīt pēc marķējuma zīmes Rimi uztura speciālists iesaka. Ar šādas "kustības" ieviešanu arī uzņēmēji parāda, ka nav vienaldzīgi un liek aizdomāties patērētājiem par to, kādus un cik vērtīgus produktus lietojam savā uzturā.

* Dati no Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2014. gada aptaujas (Slimību profilakses un kontroles centrs), pētījuma atlasei aptaujāti 3004 Latvijas iedzīvotāji 15 - 64 gadu vecumā.