Vai zini visus trikus, kurus izmanto lielveikali, lai Tevi ietekmētu?

Vai zini visus trikus, kurus izmanto lielveikali, lai Tevi ietekmētu?

Jūs esat iegājuši kafejnīcā, tur vienlaicīgi norisinās divas akcijas: pirmajā akcijā jums piedāvā papildus kafiju 33% apmērā, otrajā – 33% atlaidi standarta kafijas tasītei. Kura akcija ir izdevīgāka?

Visticamāk, jūs atbildēsiet, ka abas šīs akcijas ir vienādi izdevīgas. Un to apgalvos pircēju vairākums. Tomēr apskatīsim šo akciju piedāvājumus detalizētāk. Pieņemsim, ka 200 ml kafijas maksā 4,00 euro(100 ml – 2,00 euro). Pirmajā akcijā jūs saņemat 266 ml par 4,00 euro, jūs maksājat 1,51 euro par 100 ml. Otrajā akcijā jūs iegūstiet 200 ml par 2,68 euro, maksājat 1,34 euro par 100 ml. Tātad otrā akcija ir izdevīgāka!

Taču! Pircējiem labāk patīk par to pašu cenu saņemt kaut ko papildus, nekā izmantot atlaides. Darbības lauks šīs pircēju īpatnības pielietošanai ir bezgalīgs. Atcerēsimies lielveikalus: “10% vairāk zobu pastas par to pašu cenu!” , “Par 25% vairāk pārslu!”

Kāpēc šādi viltīgi paņēmieni nostrādā? Pirmkārt, tādēļ, ka bieži vien pircēji neatceras, kāda bija iepriekšējā cena tiem vai citiem produktiem (pamēģiniet atcerēties, cik maksāja pēdējais jūsu nopirktais piens). Otrkārt, kaut arī pircēji norēķinās ar reālu naudu, tomēr lēmumus pieņem, balstoties uz pieņēmumiem un minējumiem, kuri rodas nezināšanas dēļ, kā pareizi izskaitļot.

Mēs jums pastāstīsim par vēl 7 viltīgiem paņēmieniem, kuri tiek izmantoti lielveikalos.

  • Mūsu uztvere ir atkarīga no tās cenas, kuru ieraudzījām pirmo.

Jūs iegājāt veikalā un ieraudzījāt slavena zīmola somu par 500 euro. “Piecsimt euro par kaut kādu maisu?” Jūs būsiet neizsakāmi sašutis. Ejot tālāk, jūs ieraudzījāt lielisku pulksteni par 300 euro. Tas ir dārgi! Pulkstenis var maksāt lētāk! Taču jums šķiet, ka šī ir pieņemama cena, jo jūs to salīdziniet ar pirmo ieraudzīto cenu – 500 euro. Šādā veidā, veikalā pareizi izvietojot preci, jūsu domas tiek iegrozītas vajadzīgajā virzienā.

  • Mēs baidāmies no galējībām.

Pērkot pašas lētākās preces, mums nepatīk justies kā nabagiem, tomēr mums arī nepatīk justies apkrāptiem, pērkot dārgas preces, kuru kvalitāte ir diezgan viduvēja. Veikali šo mūsu uztveres veidu izmanto pret mums pašiem, lai pārdotu tās preces, kuras ir nepieciešams pārdot.

Tika veikts šāds pētījums: uz veikala letes novietoja divu veidu alu. “Premium” par 2,50 euro un alu ar cenu zīmi “Izdevīgs pirkums” par 1,80 euro. Apmēram 80% pircēju iegādājās dārgāko alu. Pēc tam šim piedāvājumam pievienoja vēl vienu alus šķirni ar cenu zīmi “Super-izdevīgs pirkums” par 1,60 euro. Tagad 80% pircēju izvēlējās alu par 1,80 euro, bet 20% – par 2,50. Neviens nenopirka pašu lētāko alu.

Trešajā pētījuma posmā no letes noņēma alu par 1,60 euro, un tā vietā nolika alu “Super-premium” par 3,40 euro. Pircēju vairākums iegādājās alu par 2,50, neliels pircēju skaits deva priekšroku alum par 1,80, un tikai 10% izvēlējās pašu dārgāko alu.

  • Mums patīk stāsti.

Novietojiet veikalā blakus vienu otrai maizes krāsni par 279 euro un maizes krāsni par 429 euro. Tehniskajiem parametriem ir jāatšķiras ļoti minimāli. Lētākās maizes krāsns noiets ļoti manāmi palielināsies, dārgāko maizes krāsni diez vai kāds nopirks, varbūt tikai pāris cilvēku. Tas ir tādēļ, ka mēs neizjūtam reālo preces vērtību, un mums šķiet, ka nopirkām to ļoti izdevīgi. Pēc tam saviem draugiem un paziņām mēs stāstīsim: “Iedomājies, es nopirku maizes krāsni tikai par 279 euro! Bet turpat blakus stāvēja gandrīz tāda pati maizes krāsns, bet par 429 euro! Kurš muļķis tad tādu pirks?!” Labs stāsts.

  • Mēs darām to, ko mums liek.

Skolā tika veikts eksperiments. Augļus un salātus novietoja izgaismotā vitrīnā, tāpat kā konfektes un citus saldumus, un šis paņēmiens veicināja bērnus vairāk ēst salātus un augļus. Šāds paņēmiens iedarbojas arī uz pieaugušajiem. Pieredzējuši restorānu darbinieki ēdienkarti sastādīs tā, lai tie ēdieni, kurus viņi vēlas pārdot visvairāk, tiktu izcelti kādā īpašā veidā, piemēram, tiem tiek pievienotas košas fotogrāfijas, lai piesaistītu jūsu uzmanību. Tātad, ja jūs ēdienkartē ievērojat spilgtus akcentus, tad atcerieties, ka pirmkārt tieši ar šo ēdienu restorāns vēlas jūs pacienāt.

  • Mēs neapdomīgi rīkojamies alkohola, noguruma un citu faktoru ietekmē.

Kad cilvēks ir iedzēris, noguris vai atrodas stresa ietekmē, viņš stipri vienkāršo visus ar pirkumiem saistītos jautājumus. To var salīdzināt ar iepazīšanos bārā. Kad jūs pie bāra letes ieraugiet nepazīstamu svešinieci/ku, jūs nedomājat par to, vai šis cilvēks ir pietiekami izglītots, kādi ir viņa morāles principi, vai šis cilvēks ir man piemērots sabiedrotais? Visticamāk, jūs nodomāsiet: ,,Hmmm… Viņa/š ir tīri tā neko.,, Tieši tādēļ dzērienu un uzkodu automāti tiek uzstādīti pie lielveikalu izejas. Pircēji ir noguruši, viņiem gribas ēst un dzert, un tie ķer visu iespējamo, pat neaizdomājoties par to, cik daudz par šīm precēm tiek pārmaksāts.

  • Maģiskais skaitlis 9.

Visiem mums ir zināms šis knifs – tikai par 1,99 euro. Tas ir tas pats, kas 2,00 euro! Mēs to saprotam, taču skaitļa 9 maģija turpina darboties, un mēs iegādājamies ne īpaši vajadzīgas preces tikai tāpēc, ka mūs vilina atlaide. Esiet neuzpērkami!

  • Mēs esam pakļauti spēcīgai taisnīguma izjūtai.

Mums nepatīk, kad mūs māna. Mēs uzskatam, ka pret mums ir jāizturas taisnīgi. Taču mēs nezinām patieso preču un pakalpojumu cenas. Tāpēc mēs meklējam padomus, norādes un signālus no tiem, kas šīs preces un pakalpojumus pārdod. Dens Arieli, psiholoģijas un ekonomiskās uzvedības profesors, veica vienkāršu, taču ļoti nozīmīgu eksperimentu. Viņš paziņoja, ka rīkos dzejas vakaru studentiem. Vienai studentu grupai viņš teica, ka šis būs maksas pasākums, bet otrai – ka studentiem par šī vakara apmeklējumu tiks samaksāts. Pirms dzejas vakara sākuma tika paziņots, ka pasākums būs bez maksas. Tas nozīmē, ka pirmajai studentu grupai nekas nebūs jāmaksā, un otrai grupai neko nemaksās. Studenti no pirmās grupas ar prieku palika pasākumā, jo saņēma pakalpojumu bez maksas. Otrās grupas studenti praktiski visi no pasākuma aizgāja, jo viņiem radās sajūta, ka uz šejieni tika atvilkti ar varu.

Kāda ir normālā dzejas pasākuma cena, kuru rīkoja psiholoģijas profesors? Tas studentiem nebija zināms. Un neviens to nezina.

Kādai ir jābūt vīrieša krekla cenai? Kāda ir kafijas cena? Cik patiesībā maksā mašīnas apdrošināšana? Kas to lai zin?! Patērētāji nezina preču vērtību, kā rezultātā mūsu smadzenes izmanto to, ko saprot: vizuālos tēlus, padomus, emocijas, salīdzinājumus, attiecības… Nav jau tā, ka pircēji nepārzinātu matemātiku, vienkārši šeit tā nedarbojas.

Autors: Bonappetit.lv (2017.g)

Foto: Depositphotos.com

Komentāri

Pievienot komentāru

Pievienot komentārus var tikai autorizēti lietotāji.

Autorizēties

Jaunumi

Visi jaunumi

Recepšu izlases


Sezonālās receptes


Jaunumi

Visi jaunumi


Video receptes


Jaunumi

Visi jaunumi