Vai sievietes vieta ir pie plīts? Intervija ar gardākās kūkas autori

Šodien uz sarunu aicinājām sievieti, kura iedvesmu smeļas kūku cepšanā. Un ar savu hobiju iepriecina, ne tikai ģimeni un draugus, bet arī apliecina sevi kā meistarīgu konditori konkursos, piemēram, pagājušogad kļūstot par “Latvijas gardākās kūkas” autori! JANA BANE.

Ja Jums pašai sevi būtu jāraksturo…  Kas/kāda ir Jana Bane?

Pārstāvu vairumu latviešu ģimeņu, kurām ir ierastais darbs (strādāju AS “Sadales tīkls”), sava māja un dārzs, kā arī kāda iemīļota aizraušanās. Mana aizraušanās jeb kā es dēvēju pati, trakums, ir kūku cepšana un recepšu blogs (http://janaskukas.blogspot.com/). Jāatzīst, ka kūku cepšanas trakums man var uzkrist arī vakarā un tad ar mikseru trokšņiem un citām skaņām reizēm nogurdinu mājiniekus. Veiksmīgākās receptes nu jau gadus trīs pierakstu blogā un priecājos, ja kāds iedvesmojies no tām.

Vai ar prieku gatavojat arī ko citu, piemēram, pamatēdienus, vai tomēr kūkas un konditoreja ir  “pāri visam”?

Labprāt gatavoju jebkurus citus ēdienus, taču kūkas ir mana kaislība. Tieši konditoreja ir tā joma, kurā intensīvi pilnveidojos – mācos jaunas lietas un apmeklēju meistarklases.

Kuras Jūsuprāt ir labākās kūkas – biskvīta, siera kūkas vai citas? Vai par kūkām var teikt – labāka vai sliktāka? Kādas ir Jūsu iecienītākās?

Interesanti, kad man kādreiz kāds palūdz izcept kūku, tad vairākums neprot nodefinēt, kādu konkrēti kūku vēlas. Galvenais, lai būtu garšīga :) Tāpēc secinu, ka latvieši ir iecienījuši dažādas mums zināmās kūkas – biskvīta, šokolādes, cielaviņas utt.
Manuprāt, laba kūka ir tad, ja ir kvalitatīvi produkti, sabalansēts garšu salikums un, obligāti, gards pildījums un krēms. Tāds amerikāņu variants, kad kūka sastāv tikai no bieza biskvīta, pa vidu iesmērēts sviests ar lielu pūdercukura daudzumu, man neasociējas ar kūkām mūsu izpratnē.

Man pašai vistuvākās ir vaniļas, mandeļu un aveņu garšas.

Taču vislabākā kūka ir tā, kura cepta ar mīlestību.

                    Maigā aveņu siera kūka                                                 Ābolu siera kūka ar mandelēm

Kas Jums (un sievietēm kopumā) rada vēlmi gatavot? Vai tas ir gandarījums, vēlme dot vai iepriecināt vai tomēr kas cits?

Vēlme gatavot ir mūsu gēnos. Gatavojot saldumus, mums ir iespēja kādu palutināt. Cik patīkami redzēt to cilvēku sejas, kuri dāvanā saņem kūku – vispirms, ar kādu nepacietību un bērna ziņkāri tiek atsaiņots iepakojums, tad neviltotu prieku viņa acīs. Kūka ir prieks!

Un vēl viens mans novērojums – pamatā visām kūku cepējām, ar kurām esmu saskārusies, ir stabilas ģimenes. Protams, ko gan citu mēs, sievietes, vēlētos iepriecināt, ja ne savu ģimeni!

Kā rodas idejas jaunām receptēm? Vai tās ir negaidītas atklāsmes vai ilgu mēģinājumu process?

Idejas rodas dažādi -  tās var pēkšņi uzrasties, citureiz ideja tiek kādu laiku sevī nēsāta. Taču idejas jeb receptes ir jāatstrādā un tas var prasīt zināmu laiku.

Zinot, ka katram garšas kārpiņas ir dažādi noskaņotas, kā rīkojaties, ja jācep kūka lielākam gardēžu pulkam – vai izvēlaties drošāko ceļu, sastāvdaļās liekot to, kas varētu garšot lielākai daļai vai tomēr vadieties pēc savām izjūtām? Kam negaršos, tas pats vainīgs :)

Noteikti ņemu vērā ēdāju iespējamās vēlmes un tad mēģinu sevī ieklausīties – kas tad šoreiz varētu aiziet uz urrā. Ir standarta kūkas, ar kurām nevar nošaut greizi – šokolādes, bezē, biezpiena, medus, siera kūkas. Cenšos iemānīt arī kādu nestandarta risinājumu, piemēram, ķirbju kūku, kurai ir tik harmonisks garšu salikums, ka neviens ķirbja klātbūtni tur nesamana. Kūku ēdāji vienmēr prot novērtēt kūkas ar gardiem pildījumiem.

Vai piekrītat daudzu vīriešu, nereti arī sieviešu, apgalvojumam, ka sievietes vieta ir “pie plīts”?

Tas ir sievišķīgi, ja sieviete prot labi gatavot. Taču, lai strikti novilktu robežu... noteikti tas nav jādara tikai sievietei. Arī mans tētis labi gatavo, mans znots gatavo. Mūsdienās vērojamas jaunas tendences un esmu ievērojusi, ka tagad daudz jaunu puišu prot ne tikai makaronus izvārīt, bet arī kūkas cept. Mani daži darba kolēģi, jauni puiši, cep gan siera kūkas, gan deserta kūkas, gan strūdeles un cienā arī mūs pārējos.

Vai gatavošana ir māksla un paredzēta tikai izredzētajiem vai tomēr ikviens var būt kulinārs?

Gatavošana ir māksla, bet jebkurš to var darīt savam priekam.

Esat uzvarējusi konkursā “Latvijas gardākā kūka 2015”. Kam šāda sacensība (jebkurš konkurss tomēr ir sacensība) sievietei ir nepieciešama? Vai sevis pierādīšanai?

Pirmais konkurss bija žurnāla Ieva rīkotais “Kūku cepšanas čempionāts”, kura finālā piedalījos ar Napoleonkūku. Sevi pieteicu, jo vēlējos saprast, uz ko vispār esmu spējīga šajā jomā. Minētais konkurss bija atspēriena punkts, jo satiktie cilvēki un labās emocijas rosināja manī apgūt jaunas prasmes un meistarību. Mana līdzšinējā pieredze, kā arī dalība konkursā „Latvijas gardākā kūka”, ir bijusi tikai  pozitīva, jo es atkal daudz ieguvu – iespēju redzēt tik dažādus kūku variantus, iegūt jaunus kontaktus. Šādi konkursi paplašina skatījumu uz lietām un uzvaras gadījumā, protams, sniedz gandarījumu.

Bieži tiek runāts par sievietes intuīciju. Kā Jums šķiet, vai tiešām tāda ir un, vai Jums tāda piemīt? Vai nav pārāk vieglprātīgi paļauties uz ko nepierādāmu un netaustāmu?

Noteikti ir, man ir spēcīga intuīcija un arī manām meitām tā ir izteikta. Ne vienmēr tajā ieklausāmies, bet vajadzētu...

Vai kā īpaši atzīmējat Sieviešu dienu? Vai šāda diena vispār ir nepieciešama?

Ziedi tiek dāvāti, jā, taču svētku galdu parasti neklājam. Neesmu Sieviešu dienas noliedzēja un man ļoti patīk redzēt uz ielām vīriešus ar puķēm.

Kādi būtu Jūsu iedvesmas vārdi sievietēm, sagaidot pavasari?

Jāpasaka, paldies, par labajām lietām, kuras mums dotas, jo pateicība vairo  prieku un izdošanos. Un noteikti dāvājiet sev iedvesmu – iedvesmas avots var būt jebkas - gan pozitīvi cilvēki, gan mūsu brīnišķīgā daba, mūzika un arī gards ēdiens.

Paldies, Janai, par sarunu! Vēlam jaunu ideju realizēšanu un izdošanos!