Lai arī pēdējo nedēļu laiks nav pats saulainākais, vasara turpinās un grilēšanas sezona nav beigusies. Kuram gan negaršo labi iemarinēts un kārtīgi izcepts šašliks? Ja painteresējas, var uzzināt, ka labi cepta un kūpināta gaļa palielina aizkuņģa dziedzera, resnās zarnas un prostatas vēža risku.
2010. gada pētījumu, kas pievērsušies saiknei starp ceptu gaļu un vēzi, analīzē secināts, ka lielākajā daļā veikto pētījumu pierādīta labi izceptas gaļas ēšanas un saskarsmes ar kancerogēniem (īpaši HCA) saistība ar paaugstinātu vēža risku. Kā rakstīts 2011. gada pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Chemical Research in Toxicology”, HCA jeb heterocikliskie amīni ir ķimikāliju klase, kas veidojas ceptā sarkanajā gaļā un nedaudz mazākā mērā arī mājputnu gaļā un zivīs.
Arī cita ķimikāliju klase, ko dēvē par policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem (PHA), ir saistīta ar paaugstinātu vēža risku. PHA veidojas, kad tauki un sula no gaļas iepil oglēs, izraisot dūmus un liesmas. PHA savukārt ar dūmiem nokļūst uz gaļas virsmas, bet vēlāk cilvēka organismā. Gan HAA, gan PAH var bojāt cilvēka DNS un veicināt vēža attīstību.
Tomēr tas, kā grilētas gaļas gabals ietekmēs indivīdu nav paredzams. HAA koncentrācija, kas veidojas ceptā gaļā, var ievērojami svārstīties. Vislielākā koncentrācija parasti ir stipri saceptā un kūpinātā sarkanajā gaļā.
Pētījumos arī minēts, ka nozīmīga ir arī katra indivīda ģenētika, kas spēlē svarīgu lomu tajā, kā cilvēka organisms reaģēs uz kancerogēniem.
Pastāv arī pieaugošs pierādījumu kopums, kas saista iepriekš apstrādātas gaļas, piemēram, cīsiņu, bekona un salami, saikni ar to pašu vēža veidu paaugstinātu risku. Tāpēc ir grūti pateikt, kas tieši ir vainīgs pie paaugstināta vēža riska.
Īsumā – katru dienu ēst stipri izceptu sarkanās gaļas gabalu, visticamāk, pavisam noteikti nenāks par labu tavai veselībai, tomēr reizi pa reizei notiesāt ceptas ribiņas vai šašliku pavisam noteikti nevajadzētu sev liegt.
Avots: TVNET
