Projektā “10 desmitgades, 10 garšīgi stāsti” analizējuši Latvijas virtuves tradīcijas 100 gados. Īstenotajā pētnieciskajā apskatā secināts, ka gaļas ēdieni par spīti vēstures līkločiem, produktu deficīta gadiem un citu tautu kulinārajām ietekmēm, vienmēr ir bijuši vieni no svarīgākajiem Latvijas virtuves pamatēdieniem.
Tendenci izvēlēties gaļas ēdienus apstiprina arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati, jo gaļa un gaļas ēdieni kļuvuši par neatņemamu ikdienas maltītes sastāvdaļu. Gada laikā liellopa gaļas patēriņš vidēji uz vienu iedzīvotāju gadā ir palielinājies par 3,03%, tikmēr svaigas cūkgaļas patēriņš ir audzis par 4,44%. Jāņem vērā, ka populārāko gaļas produktu vidū ir cūkgaļa un gaļas izstrādājumi, tostarp desas un kūpinājumi. Viens Latvijas iedzīvotājs gadā vidēji apēd 21 kg gaļas izstrādājumu un 19,07 kg svaigas cūkgaļas.
“Forevers” pētnieciskais apskats “10 desmitgades, 10 garšīgi stāsti” ieskicē, kā maltītes gatavošanas tradīcijas ietekmējuši dažādi apstākļi, dzīvojot gan pārticības, gan deficīta laikos. Vienlaikus tas ļauj secināt, kas veidojis Latvijas virtuvi, kādu to zinām šodien, meklējot arī atbildes uz aktuālo jautājumu, kāda būs Latvijas virtuve nākamajās desmitgadēs? Katras desmitgades stāsts apskatīts no gaļas ēdienu prizmas, izceļot sava laika spilgtāko oriģinālrecepti no Latvijā populārām tā laika pavārgrāmatām.
Kas pamudinājis pētīt Latvijas virtuvi, stāsta projekta idejas iniciatore, “Forevers” mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša: “Īsumā pateikt, kāda ir Latvijas virtuve, ir ļoti grūti, jo katram ir savs atskaites punkts – ģimenes tradīcijas, ierastas ikdienas maltītes un nemitīgi jaunu garšu meklējumi. Lai arī tas viss ir veidojis un joprojām veido Latvijas virtuvi, sava ietekme ir bijusi arī vēsturiskajiem notikumiem, kas arī pamudināja pievērsties pilnīgam apskatam par Latvijas virtuves un mūsu paradumu veidošanos. Jāatzīst, ka gaļas ēdieni vienmēr ir bijuši klātesoši Latvijas virtuvē, un caur tiem arī redzam, cik pārtikuši esam bijuši, kādas ietekmes mūs skārušas, kā mainījušies paradumi, meklējot jaunas gaļas ēdienu garšas.”
Raksturojot gaļas ēdienu tradīcijas no desmitgades uz desmitgadi, var redzēt, ka ar pirmās desmitgades ēdienu tiek pasvītrota labklājība, tāpēc Latvijas valsts dibināšanas desmitgades (1918 - 1928) spilgtākais ēdiens ir cepetis. Tikmēr kara laikā (1939 - 1948) tiek meklēti risinājumi, kā paēst arī ar salīdzinoši mazu gaļas daudzumu un tāpēc šī laika recepte ir “Kāpostu vīstoklis”. Tās pagatavošanai ir vajadzīgs mazāk gaļas, bet vairāk blakus piedevu.
Savukārt padomju gados bija dažādi posmi – tika meklēti veidi, kā no mazāka gaļas daudzuma pagatavot vairāk, piemēram, panējot karbonādi. Tajā laikā ienāca arī plašās savienības elpa – sestās desmitgades (1969 - 1978) spilgts piemērs ir “Šašliks”, kas parāda kā Padomju Savienības kultūru apmaiņu ietekmē Latvijas virtuvē ienāk Kaukāzu virtuves vēsmas, un, kā redzam – uz palikšanu! Savukārt 1979. - 1988. gada desmitgades spilgtākais ēdiens ir “Rasols”, kura receptes autore ir “Forevers” projekta domubiedre Antoniņa Masiļūne. Rasola recepte dažādos atvasinājumos dzīvo vēl šodien.
Tikmēr šefpavārs Mārtiņš Sirmais neslēpj, ka zinot, kādas ir Latvijas virtuves paražas un Latvijas iedzīvotāju garšas izjūta, ir iespējams ieviest jauninājumus. Taču pretēji bažām, ka globalizācijas un ēdienu saplūšanas ietekmē pazaudējam savas tradīcijas, patiesībā notiek pretējs efekts.
Pieredzē dalās M. Sirmais: “Attīstoties ēdienu pagatavošanas tehnoloģijām, arī nākotnē būs aktuālas iekārtas, kas kulināram – profesionālam vai entuziastam – palīdzēs labāk kontrolēt maltītes pagatavošanas procesus. Tās palīdzēs precīzāk noteikt, cik ilgi ēdiens ir jāgatavo un kādā temperatūrā. Nākamās un aiznākamās desmitgadēs turpināsies nacionālās identitātes un vietējās virtuves nostiprināšanās, kas tiks īpaši izcelts globalizācijas dēļ. Laikmetā, kad saplūst kultūras, tradīcijas un paražas, vēlme saglabāt savējo ir lielāka. Tomēr svarīgi ir atcerēties, ka nacionālais ēdiens ir tas, ko nācija ēd šobrīd, un, iespējams, kāds no šā brīža laikmetīgiem ēdieniem būs aktuāls arī nākamajās desmitgadēs.”
* Jaunākais CSP pārskats par “Pārtikas produktu patēriņu vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli gadā” par periodu 2015. - 2016. gads.
Projektu īstenojis lielākais vietējais gaļas pārstrādes uzņēmums “Forevers” sadarbībā ar domubiedriem – pavāru Mārtiņu Sirmo, pavārgrāmatu autori Antoņinu Masiļūni un ēdienu pētnieci, Dr. art. Astru Spalvēni
