6. martā kristiešiem sākās gavēnis. Tās ir 40 dienas, kurās sagatavo savu ķermeni un garu Lieldienām. Tomēr gavēni mēdz ievērot arī ar reliģiju nesaistīti cilvēki, lai attīrītu organismu un sakārtotu veselību. Vai tā vajadzētu darīt?
Kristiešiem gavēnis. Ko par pēkšņu ēšanas paradumu maiņu domā dietologi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gavēnis paredz diezgan pēkšņu ierasto ēšanas paradumu. Tas gan vairāk skan tieši gaļēdājus un neveselīgāka uztura piekritējus.
Jāatceras, ka gavēt ir jāsāk pakāpeniski un tieši tāpat arī gavēnis ir jānoslēdz, lai ķermenis spētu adaptēties un tam netiktu nodarīts kaitējums.
Ko par gavēni domā dietologi un uztura speciālisti?
«Pozitīvi ir tas, ka gavēņa laikā cilvēki dzīvo veselīgāk un ir mazāk kaitīgu paradumu, vairāk uzturā tiek lietoti augļi, dārzeņi, zaļumi un pākšaugi. Tas viss var labvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību,» uzsver diētas ārste Lolita Neimane. Ir pētījumi, kas liecina, ka gavēņa laikā var samazināties kopējais holesterīna līmenis un asinsspiediens, dažiem samazinās svars. Var būt arī mazāk patīkamas sekas – samazinās kalcija līmenis un augsta blīvuma holesterīns asinīs. «Taču gavēņa laiks nav tik ilgs, lai cilvēkam, kuram ir laba veselība, nodarītu kādu kaitējumu,» atgādina Lolita Vija Neimane. «Ja runājam par badošanos, kad cilvēks pārtiek tikai no ūdens, tad tas būtu darāms, tikai un vienīgi konsultējoties ar savu ārstu.”
“Ēst ir labi. Laba apetīte ir veselības pamats. Ēdiens mūs stiprina, tāpēc nebūtu pareizi atteikties no ēdiena pavisam vai ļoti to samazināt,” uzskata dietologs raidījumā “4. studija” Andis Brēmanis. “Labāk padomāt par konkrētiem ēšanas ierobežojumiem katru dienu, visas turpmākās dzīves laikā.”
Avots: Egoiste