Pārtikas nākotne - Ēdiena prieks

Pārtikas nākotne - Ēdiena prieks

Sākot ar 2014. gada maija numuru, žurnāls “Nationa Geographic” uzsāka īpašu rakstu sēriju par mūsdienu pārtikas problēmām. Receptes.lv lasītājiem piedāvājam daļu no raksta, taču visu informāciju varat iegūt žurnālā “National Geographic Latvija”.  Jebkuru žurnāla numuru iespējams iegādāties grāmatnīcā Jumava Rīgā, Dzirnavu ielā 73 vai sazinoties ar žurnāla redakciju. 2050. gadā mums būs jāspēj pabarot vēl divus miljardus cilvēku. Šī īpašā rakstu sērija 8 mēnešu garumā atklās, kā to izdarīt, nepārslogojot planētu. www.nationalgeographic.lv

Pārtika nav domāta tikai izdzīvošanai – ar to mēs veidojam draudzību, aplidojam mīļotos un pieminam dzīves skaistos brīžus.

Kas gan ēšanā satuvina cilvēkus?

Jau daudzus gadus pēc kārtas Milpa Altas (Meksikā) iedzīvotāji pirms Ziemassvētkiem gatavo maltīti, kuras apjoms vedina domāt, ka tās tapšanai nepieciešams brīnums. Nepilnas nedēļas laikā bez iepriekš sagatavotām sastāvdaļām top 60 000 tamaļu un 19 000 litru karstās šokolādes – ne par daudz un ne par maz cilvēku tūkstošiem, kas ierodas uz svētkiem.

Pabarot šo pūli nav vienkārši. “Ir milzum daudz darāmā,” stingri nosaka Virgīnija Mesa Torresa, kā liekot saprast, ka runāšanai nav laika. Sieviete baltajā pikē blūzē izskatās kārtīga un nesatricināma. Viņas vīrs Fermins Lara Himeness, tērpies baltā polo kreklā un pelēkā vestē,stāv blakus sievai abu bruģētajā iekšpagalmā. Virgīnija un Fermins ir īpaši izvēlēti rīkotāji,kuriem uzticēts organizēt pasākumus saistībā ar ikgadējo svētceļojumu uz Čalmas svētvietu. Abi gaidīja 14 gadus, lai uzņemtos šo svēto pienākumu. Svētkus sauc La Rejunta (kopā sanākšana), un tie veicina ilgošanos pēc svētceļojuma, kurā apmēram 20 000 Milpa Altas vīriešu, sieviešu un bērnu pa kalnu ceļu kājām dodas uz seno svēto alu. Tajā atrodas Jēzus El Seňorde Chalma tumšā statuja dabiskā lielumā. Pirms spāņu iekarotāju ierašanās te pielūdza vietējās dievības ar maģiskām spējām. Tad ieradās misionāri, parādījās Jēzus statuja, tika pasludināts brīnums, un Čalma kļuva par visas MeksikasRomas katoļu svētvietu. Gājienu no Milpa Altas svētceļnieki uzsāk 3. janvārī, un La Rejunta maltīte ir iespaidīgs atlīdzinājums visiem, kas pasākumam ziedojuši naudu, mantas vai laiku.

 

Virgīnija dodas uz vietējām iestādēm, lai saņemtu atļauju svētbilžu procesijai, kas pie viņu mājas ieradīsies svētdien. Fermins savā melnajā pikapā brauc uz laukiem, lai meklētu sausu kramkukurūzu, ko samalt atolei – kukurūzas Ziemassvētku dzērienam ar šokolādes, kanēļa un vaniļas piedevu, ar ko meksikāņiem saistās nostalģiskas atmiņas. Ik darbība La Rejunta svētkos ir rituāls. Gadu pirms tiem vīrieši dodasuz mežu pēc malkas; tā tiek augstu sakrauta pie pasākuma rīkotāja mājas, lai tad, kad pienācis laiks gatavošanai brīvā dabā, malka būtu pienācīgi izžuvusi. Vietējie zemnieki izaudzē lielāko daļu nepieciešamās kukurūzas, gaļas un dārzeņu. Šķīstošie maisījumi un citi kulinārie atvieglojumi ir aizliegti. Pārtikai Milpa Altas dzīvē ir tik liela nozīme, ka ar to novērtē paveikto darbu, atklāto mīlestību, atjaunoto ticību. Šeit La Rejunta svētkiem veltītajā laikā nabadzīgie jūtas bagāti, un šajā pārpilnībā aizmirstas dzīves dotie triecieni un apvainojumi.

 

Sāk ierasties brīvprātīgie, un abi pasākuma rīkotāji vadības grožus atstāj savas meitas Monserratas Laras Mesas rokās. 24 gadus vecā sieviete studē bioloģiju, bet viņa ir izbrīvējusi nedēļu, kurā palīdzēt saviem vecākiem. Monserrata loba kaltētas kukurūzas vālītes un sviež tās ķerrā. Līdz vēlai priekšpusdienai iekšpagalma sienu klāj rūpīgi sakārtotas grēdas. Metot graudus bļodā, viņa atklāj, ka vecāki kopš viņu termiņa sākšanās bijuši “nervu kamoli”. Monserrata paskaidro, ka viņi savu rīkotāju gadu aizsāka 2013. gada maijā ar lielām svinībām zem milzīgā brezenta pārsega, kas joprojām karājas virs pagalma. Milpa Altā brezenta nojumes un teltis tiek uzslietas visu laiku, bieži vien agrā vakarā, it kā pilsētā būtu ieradies cirks. Milpa Altā, ko veido 12 ciemati un pilsētiņas Mehiko agrārajā Dienvidaustrumu nomalē, ik gadu rīko vairāk nekā 700 reliģisku svētku. Brezenti un dārdošā mūzika visiem rāda ceļu uz notikuma vietu.

Kad 12 mēnešu posms būs beidzies, Fermins un Virgīnija nodos stafeti tālāk nākamajiem rīkotājiem, kurus, gluži tāpat kā viņus, izraudzīsies īpaša padome. Lai cik aizraujošs bijis šis laiks, Monserrata pati nevēlas uzņemties šo pienākumu. Viņa arī piebilst, ka gaidīšanas saraksts ar katru gadu kļūst garāks un ir jau nosaukti rīkotāji līdz 2046. gadam. Viņa dodas lejup pa kalnu uz šķūni ar rievotā skārda jumtu,lai palūkotos, kā sokas kukurūzas grauzdēšana.

Viktorija Poupa
Karolinas Dreikas foto

Raksta turpinājumu variet lasīt žurnāla „National Geographic Latvija” decembra numurā!

* Jebkuru žurnāla numuru iespējams iegādāties grāmatnīcā „Jumava” Rīgā, Dzirnavu ielā 73 vai sazinoties ar žurnāla redakciju: Līva Saliņa +37126576696, l.salina@nationalgeographic.lv


Komentāri

Pievienot komentāru

Pievienot komentārus var tikai autorizēti lietotāji.

Autorizēties


Visi jaunumi

Recepšu izlases


Sezonālās receptes


Jaunumi

Visi jaunumi

Jaunākās receptes



Recepšu kolekcijas


Video receptes


Jaunumi

Visi jaunumi