10. augustā Dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere ar savu apburošo palīgu - Velsas springerspanielu Hafrenu atradusi 90 gramus smagu vasaras jeb Burgundijas trifeli (Tuber aestivum sin. Tuber uncinatum), vēsta Latvijas Nacionālais dabas muzejs. Tas ir pirmais šīs sugas trifeļu atradums Latvijā!
Unikāls atradums: Latvijā pirmo reizi uzieta Burgundijas trifele (2)
Unikālais atradums uziets vecākajā trifeļu dārzā Latvijā, kas izveidots 2008. gadā, sastādot ar trifeļu micēliju inokulētas lazdas un ozolus, kas atvesti no stādaudzētavas Francijā. Trifeļu dārza īpašnieki nevēlas atklāt dārza atrašanās vietu, taču ļoti lepojas ar sasniegto.
Pēc kociņu iestādīšanas paiet vairāki gadi, pirms micēlijs ir pietiekami izaudzis un var veidot sēnes augļķermeņus – trifeles. Augļķermeņi var veidoties jebkurā laikā, sākot no vasaras vidus līdz vēlam rudenim. To mūžs ir aptuveni nedēļa. Ja dārza īpašnieks vēlas trifeles sameklēt, tad speciāli apmācītam sunim dārzā ir jānonāk laikā, kad tās ir nogatavojušās. Vislabāk dārzu pārbaudīt reizi nedēļā.
Dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere brīvajā laikā trifeļu meklēšanai apmācījusi jau otro suni – šobrīd ar to nodarbojas Velsas springerspaniels Hafrens. Līdz šim abi atraduši baltās cūktrifeles Latvijā, kā arī melnās vasaras trifeles Polijas dienvidos.
Trifeles pieder pie askusēņu grupas, un Latvijā savvaļā līdz šim atrastas vairākas citas sugas no Tuber ģints, kuras pārtikā netiek lietotas. Tāpat atrastas arī cūktrifeles (Choiromyces meandriformis), kas ir ēdamas, tomēr garšas īpašību ziņā atpaliek no Tuber ģints sēnēm. Visas šīs sēnes veido mikorizu, tas nozīmē, ka tās aug ciešā saistībā ar augošu koku saknēm un veido abpusēji labvēlīgu sadarbību. Vasaras trifeles aug zem ozoliem, lazdām, skābaržiem un citiem lapu kokiem, dodot priekšroku kaļķainai augsnei. Tās ir plaši izplatītas visā Eiropā, savvaļā atrastas arī Igaunijas salās.