Vai bļodiņā iebērti un uz galda atstāti riekstiņi var kļūt veselībai bīstami?

Daļa no mums riekstus nopērk, mājās tos izber skaistā bļodiņā un tad lēnā garā un ik pa brīdim ar tiem panašķojas.

Dažkārt tie tajā bļodiņā nostāv nedēļu… Dažreiz - pat ilgāk. Un, šķiet, ka daudzi nemaz nenojauš, ka šādi riekstus uzglabāt nedrīkst.

Riekstus nepareizi uzglabājot, tajos var veidoties veselībai bīstamas un, pats galvenais, - ar aci nemaz nesaskatāmas vielas, proti, mikotoksīni, skaidro raidījums "Pārtikas revidents".

Ķīmijas doktors un Valsts zinātniskā institūta "BIOR" Ķīmijas laboratorijas hromatogrāfijas grupas vecākais eksperts un vadošais pētnieks Ingars Reinholds skaidro, ka mikotoksīni ir pelējuma sēņu veidoti toksiskie savienojumi: “Ir zināmas vairāk nekā 400-500 dažādu pelējuma sēņu. Bet faktiski tikai kādi 30-40 savienojumi ir cilvēkam īpaši toksiski.”

Uzglabājot pārtiku, tajā visbiežāk veidojas tādi kancerogēni savienojumi kā ohratoksīns un aflatoksīns. Tie var veicināt dažādu audzēju attīstību, un jo īpaši aflatoksīni var novest arī pie letāla iznākuma.

Šiem toksīniem labvēlīga vide ir siltums, mitrums un skābeklis. Pelējumsēnes kopā ar to radītajiem toksiskajiem savienojumiem visbiežāk ieperinās lobītos, arī cukurotos un sālītos riekstos. Lobīti rieksti ir vairāk pakļauti apkārtējās vides iedarbībai, bet cukurs - tā ir pelējumsēņu barība.

“Ir ļoti daudz secinājumu, ka tieši termiski apstrādāti un sālīti rieksti un tādi rieksti kā pistācijas, valrieksti un zemesrieksti, un, protams, arī mandeles - tajos aflatoksīna B1 un citu aflatoksīnu ir visvairāk,” norāda speciālists.

Reinholds min, ka, visticamāk, mikotoksīni sālītajos riekstos ieperinās tāpēc, ka šos riekstus sāla un termiski apstrādā ar mērķi uzglabāt ilgāk. Bet nav zināms, kādos apstākļos tos uzglabā ražotājs. Lai saprastu, vai rieksti, kurus plānojam iegādāties, ir svaigi, eksperts iesaka tos pasmaržot: “Riekstiem ir jābūt tādai svaigai smaržai bez nekā. Ja jau saožot un pagaršojot kādu riekstu jūtam tādu nepatīkamu, salkanu smaržu, tad tas jau liecina, ka ir pelējums.”

Lai novērstu riekstu pelēšanu, ir svarīgi tos pareizi uzglabāt. Uzņēmuma “Gemoss” projektu vadītāja Maija Treija-Kovāča stāsta, ka riekstiem vislielākos riskus rada dažādi kaitēkļi un bojāšanās:

“Riekstos ir daudz taukskābju, tās mēdz rūgt ar laiku. Bet šiem diviem agresoriem ir salīdzinoši vienkāršs risinājums - tas ir vēsums, sausums un slēgts trauks.”

Tāpat Treija-Kovāča iesaka riekstus uzglabāt līdz sešiem mēnešiem.

Reinholds arī piebilst, ka riekstus, kas nav attīrīti, var saldēt un tādā veidā uzglabāt vismaz gadu. Mīnus 20 grādu temperatūrā mikotoksīni, ja tādi jau sākuši veidoties, tiek iesaldēti: “Ja šos riekstus sasaldē mazākās porcijās, tos var uzglabāt ilgāku laiku. Bet, ja rieksti ir apstrādāti, tad uzreiz ir saprotams, ka produkts ir jāizlieto tuvākajā laikā.”