Cūkas šņukurs, kārtīgs grāpis pelēko zirņu, speķa rauši - tāds varētu būt pirmais minējums, bet pētījums iezīmē nedaudz citu ainu. Ko tad Latvijas iedzīvotāji ir apņēmušies svētkos celt galdā?
Pētījums ⟩ Ko šogad galdā cels Latvijas iedzīvotāji? (1)
Kā zināms, Ziemassvētku brīvdienas ir tādas garākas. Viss sākas 24.decembrī - Ziemassvētku vakarā un noslēdzas 26. decembrī jeb Otrajos Ziemassvētkos. Pētījumu kompānijas "Kantar" veiktais pētījums ļauj ieskatīties, kad un cik ilgi plāno svinēt Latvijas iedzīvotāji un ko cels galdā.
44% aptaujāto norādījuši, ka Ziemassvētkus atzīmēs tikai 24.decembrī, 14% atklāja, ka svētkus plāno svinēt tikai 25.decembrī. Pārējie Respondenti dalās grupās, kuras norāda, ka svinēs kādas no divām dienām vai pat visas trīs. 7.janvārī atzīmē Ziemassvētku vakaru pēc Pareizticīgās baznīcas kalendāra un 8% no respondentiem atklāja, ka svētkus svinēs tieši šajā datumā.
Diezgan liels daudzums aptaujāto jeb 16% atklāja, ka svētkus nesvinēs. Tie lielākoties ir cittautieši vai personas, kuras dzīvo vienas.
Par svētku mielastu
Lielākā daļa aptaujāto, kuri plāno svinēt Ziemassvētkus, galdā iecerējuši likt mandarīnus (77 %), piparkūkas (63 %), vārītus vai ceptus kartupeļus (55%) un gaļas cepeti (54%). Lai arī daudz ko var nopirkt vai pasūtīt gatavu, daudzi rosīsies virtuvē paši. Aptaujātie atklāj, ka viņi vai kāds no ģimenes gatavos kartupeļus (49%), cepeti (46%), kā arī rasolu (42%).
Atšķirīgas iezīmes novērojamas gan dažādu tautību, gan arī dzīvesvietas kontekstā. Rasolu, piparkūkas, pīrāgus, pelēkos zirņus, štovētus kāpostus salīdzinoši biežāk Ziemassvētku galdā liks latvieši, savukārt zivis – cittautieši. Interesanti, ka štovētus kāpostus, rasolu un piparkūkas salīdzinoši biežāk svētku galdam izvēlēsies vidzemnieki, pelēkos zirņus – Zemgalē dzīvojošie, savukārt rīdzinieki salīdzinoši biežāk nekā citos reģionos dzīvojošie – riekstus un žāvētus augļus.