Šķietami tik pašsaprotama lieta kā uzturs, kuram brīžiem ikdienas steigā un ātrumā nepiešķir tik lielu un nozīmīgu lomu, ilgākā periodā spēj atstāt paliekošas sekas uz sirds veselību un tās funkcionalitāti. Lai ķermeņa “motoriņš” spētu ilgstoši darboties pilnvērtīgi, svarīgi jau laikus pievērst uzmanību veselīgai pārtikai.
Turklāt ēdienam jābūt sabalansētam. Ik dienu pusei no uzņemtā produktu daudzuma ir jābūt dārzeņiem, ¼ olbaltumvielām – liesai gaļai, zivīm, vēlams, treknajām, vai pākšaugiem, un ¼ pilngraudu produktiem.
Pilngraudu produkti – šķiedrvielu avots
Šķiedrvielas organismā veic svarīgu darbu. Tās ne tikai uzlabo imunitāti un vēdera izeju, bet arī regulē holesterīna līmeni asinīs. Šķiedrvielas vairāk ir pilngraudu miltos, auzās, klijās, miežos, kā arī putraimos un pākšaugos.
Saki nē sālim un cukuram!
Centies ikdienas gatavošanā samazināt sāls patēriņu. Sāls ietekmē asinsspiedienu, kas var palielināt sirds slimību – arteriālās hipertensijas, insulta risku. Ieteicams sāli dienā samazināt līdz aptuveni 5-6 g. Pērkot gatavu maltīti, ir lielāka iespēja, ka sāls tajā būs vairāk, nekā ja to gatavosi mājās, kontrolējot pievienoto. Uz produktu etiķetēm ir norādīts sāls daudzums uz 100 g. Ja sāls ir ap 1,25 g – tas pievienots daudz; ja ap 0,25 g – sāls ir maz. Šo der atcerēties, lai, pērkot produktus, varētu izvērtēt kopējo dienā patērēto apjomu.
Otrs “baltais drauds” sirds veselībai ir cukurs. To iesaka uzņemt pēc iespējas mazāk, ne vairāk kā 25 g. Taču atceries, ka cukurs “slēpjas” arī augļos, saldinātajos dzērienos, medū un saldumos!
Dārzeņi katrai dienai
Dārzeņu lietošana ir nozīmīga sirds veselībai, jo tajos ir antioksidanti, vitamīni un minerālvielas. Ikdienā uzturā ieteicams lietot 300 g dārzeņu. Tiem ir jāaizņem puse no pusdienu šķīvī paredzētā ēdiena apjoma. Turklāt, regulāri lietojot, tie var samazināt asinsspiedienu, sirds un asinsvadu slimības.
Lieto veselīgos taukus
Piesātinātie tauki un transtaukskābes ir drauds sirds veselībai. Šie tauki organismā palielina sirds slimību risku un holesterīna līmeni. Transtaukskābes veidojas, ja tiek hidrogenēta augu eļļa; tās rada organismā “slikto” holesterīnu, kavē imūnsistēmas darbību, aizkaļķo asinsvadus un veicina sirds slimības. Tādēļ izvairies vai vismaz samazini sviesta, margarīna, treknas gaļas, konditorejas izstrādājumu, trekna piena un palmu eļļas lietošanu uzturā. “Labie” tauki savukārt slēpjas riekstos, sēklās, treknās zivīs un avokado. Turklāt zivis satur omega-3 taukskābes, kas spēj mazināt sirds aritmiju un asinsvadu trombozi. No omega-3 taukskābēm tieši dokosaheksānskābe un eikozānpentaēnskābe samazina kardiovaskulāro slimību riskus, novēršot aritmiju, mazinot trombozes risku un pazeminot asinsspiedienu.
Papildu vitamīni
Taču ne vienmēr visu organismam nepieciešamo var uzņemt tikai ar veselīgu uzturu. “Dažkārt ir nepieciešami papildu vitamīni, kas palīdz uzturēt organisma pilnvērtīgu darbību,” skaidro „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone, iesakot, kuri no tiem sirds veselībai būtu paši noderīgākie. Piemēram, B grupas vitamīni. B6, B9 un B12 vitamīns mazina homocisteīna līmeni. Rezultātā asinsvadi mazāk aizsērē. Otrs nozīmīgs vitamīns organismā ir D vitamīns. Viena no tā labajām īpašībām ir spēja pazemināt asinsspiedienu, jo mazina renīna sintēzi. Visbeidzot, magnijs palīdz samazināt kardiovaskulārās problēmas, insultu un arī koronāro sirds slimību risku.
Ieteikumus apkopojusi farmaceite Ērika Pētersone un interniste Inga Orleāne.
