Jā, nepārprotami viens no galvenajiem iemesliem tomēr gribasspēka trūkums, jo var taču neēst. Ir arī citi iemesli, par kuriem nemaz neaizdomājamies, un daži no tiem ir saistīti arī ar mūsu bērnību.
Vai esi kādreiz aizdomājies, kādu iemeslu dēļ mēdz pārēsties? Nekontrolēts porciju izmērs, neveselīgo našķu baudīšana, jā, šie noteikti ir iemesli, bet ir vēl daži, par kuriem ikdienā nemaz neaizdomājamies, skaidro portāls "Postimees".
Ieradums no zīdaiņa laikiem
“Stresa apēšana” guļ mūsu zemapziņā, jo to darījām, arī esot zīdaiņi. Mazulis zina: ja viņu kas nomāc, māte piespiedīs pie sevis un piedāvās pabarot. Smadzenēs izveidojas apziņa “ēdiens nomierina”, un šī doma mūs pavada arī turpmākajā dzīvē.
Audzināšana
Vai arī tu esi dzirdējis šādas frāzes: “Kamēr neapēdīsi, no galda iet prom nedrīkst”, “Saņemies un apēd, uz šķīvja palicis pavisam nedaudz”? Agrāk vecāki burtiski bērnus piespieda šķīvjus uz galda atstāt tukšus. Un jāatzīst, ka porcijas ne vienmēr bija bērnam piemērotas. Ar laiku tas kļūst par ieradumu un pats jau vairs nesaproti, kā var visu neapēst, nevar taču izmest produktus, un kļūst neērti citu cilvēku priekšā (īpaši, ja esi ciemos). Tas viss robežojas ar pārēšanos un svara pieaugumu.
Komunikācija un ieradums
Esi ievērojis, ka liela daļa tikšanos ar draugiem notiek tieši kādā kafejnīcā vai restorānā pie tases kafijas ar desertu vai kopīgām pusdienām? Arī filmu vakaros uz galda našķu netrūkst un roka nemitīgi stiepjas pēc kādas uzkodas. Tu uz ēdienu vari pat neskatīties, bet turpināsi ēst. Mēs vienkārši esam pieraduši daudz ēst.