Lielā dzelzs koncentrācija ķirbī ierindo šo ogu čempiona godā starp visiem dārzeņiem. Ķirbja sastāvā, bez vitamīniem C, PP, D, E, F un B grupas vitamīniem, ir retais vitamīns T, kurš paātrina vielmaiņas procesus organismā.
Ķirbis ir arī bagāts ar provitamīnu A ( beta – karotīnu ), kurš palīdz stiprināt imunitāti, palēnina novecošanās procesu un ļauj ilgāk saglabāt veselību un jaunību. Tādēļ dietologi ierindo ķirbi pašu vērtīgāko dārzeņu skaitā. Ķirbim piemīt urīndzenošas un antiparazītiskas īpašības. Ķirbis uzlabo zarnu trakta darbību un palīdz atbrīvoties no liekā svara.
Pat vārītā ķirbī saglabājas tik daudz vērtīgu vielu, ka lietojot uzturā pat nelielos daudzumos, tas labvēlīgi ietekmē visu organismu. Ja vēl atceramies, ka ķirbī ir maz kaloriju, tad droši varam pāriet uz ķirbju diētu.
Daudz vērtīga un veselīga ir arī ķirbju sēklās. Tajās ir 52% procenti eļļas, cukurs, sveķainās vielas, organiskās skābes, proteīns, ēteriskās eļļas, kālijs, kalcijs, dzelzs, varš un daudzas citas vērtīgas vielas. Visiem ir zināms, ka ķirbju sēklas uzturā lieto, lai atbrīvotu zarnu traktu no tādiem parazītiem kā cērmes. Ķirbju sēklas ir ļoti noderīgas aknu darbības un veselības uzlabošanai.
Kā labāk ķirbi uzglabāt?
Lai ķirbis saglabātos ilgāk, tā mizai ir jābūt nebojātai, "astīti" labāk ir nogriezt. Tumšā, vēsā vietā ar labu ventilāciju ķirbi var uzglabāt no 1 – 6 mēnešiem (atkarībā no ķirbja šķirnes).
Ja ķirbi sagriezīsiet vairākās daļās, ietīsiet pārtikas plēvē un ieliksiet ledusskapī, tad ķirbis nebojāsies vismaz 2 nedēļas.
Lielu ķirbi var sagriezt gabalos, tad sarīvēt uz rupjās rīves, salikt nelielos polietilēna maisiņos un ievietot saldētavā, kur ķirbi droši var glabāt 6 mēnešus. Šādā veidā sagatavotu ķirbi var izmantot putru un biezeņu gatavošanai.
Lasi vēl:
Autors: Bonappetit.lv